Maskavas sankcijas izraisa bažas Eiropas politiķu vidū
Trieciens Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības sektoram pēc Maskavas sankcijām izraisījis bažas Eiropas politiķu vidū, liekot pieaugt protesta noskaņojumam.
7. septembrī sasaukta ārkārtas lauksaimniecības ministru sanāksme, kurā tiks apspriestas pārtikas embargo sekas. Tiek norādīts, ka piemēram, Vācijas eksports uz Krieviju ir samazinājies uz pusi, savukārt Francijas valdība steigusi izstrādāt plānu lauksaimniecības nozares atbalstam, tikmēr Eiropas noliktavas ir uzkrājušas 100,000 tonnas nepārdoto cūkgaļu.
“Politiskajai elitei katrā no ES valstīm ir izpratne par sankciju neproduktīvo raksturu,” norāda ekonomikas eksperte Nadežda Arbatova.
“Valstis, kas cietušas visvairāk no Krievijas embargo, ir tās, kas tradicionāli uzturējušas labas attiecības ar Maskavu, tai skaitā, Itālija, Grieķija, Ungārija un dažas valstis ārpus ES, pirmkārt, Balkānos, kas izvirzījušas jautājumu par sankciju atcelšanu. Tomēr ES lēmumi ir balstīti uz vienotību un tieši saistīti ar Minskas vienošanos īstenošanu,” atzīst eksperte.
Vienotība gan nav traucējuši dažām valstīm paust savu nožēlu par sankciju rezultātu, tai skaitā Francijai. Tomēr vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka Rietumi turpinās sankcijas pat tad, ja būs informēta par sankciju neizdevīgo ietekmi. Tomēr tiek pieļauts, ka lauksaimnieki protesti iespējams pakāpeniski mainīs politiķu domas un viņi izvēlēsies aizsargāt savas valsts nacionālās intereses.
“Šīs valstis, ar kurām Krievija ir īpašās attiecības, piemēram, Itālija, Grieķija, Somija, Čehija un Ungārija un pat ES neformālā līdere Vācija nav ieinteresēta turpināt anti – Krievijas sankcijas, kas nodara kaitējumu valsts ekonomikai,” norāda Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta profesors Sergejs Oznobishevs.
Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs mākoņains un lietains, nedēļas otrajā pusē laikapstākļi uzlabosies
Jaunās nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība kas nesīs mākoņainu un nokrišņiem bagātu laiku, vietām arī ar pērkona negaisu. Nedēļas gaitā atmosfēras cirkulācija...
Lasīt tālākBraže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk
