• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/05/2022, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

2022. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,95 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 37,3 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 31,4 %, bet importa vērtība par 42,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,75 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,2 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4 % līdz 44,4 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,09 miljardus eiro – par 2,65 miljardiem eiro jeb 35,6 % vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,59 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 30,2 %), bet importa – 5,5 miljardus eiro (pieaugums par 1,59 miljardiem eiro jeb 40,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,4 % lielāka, bet importa – par 43,2 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,8 %, bet importa – par 9 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:

Minerālproduktu eksports lielāks par 142,2 milj. eiro jeb 3,1 reizi;
koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 95,1 milj. eiro jeb 38,8 %;
augu valsts produktu eksports lielāks par 24,5 milj. eiro jeb 26,2 %;
dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 22,9 milj. eiro jeb 47,1 %;
dažādu izstrādājumu eksports lielāks par 21,5 milj. eiro jeb 50,9 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:

minerālproduktu imports lielāks par 322,8 milj. eiro jeb 4,7 reizes;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 63,2 milj. eiro jeb 32,1 %;
parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 38,8 milj. eiro jeb 28,8 %;
plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 32,8 milj. eiro jeb 36,6 %;
augu valsts produktu imports lielāks par 32,8 milj. eiro jeb 43,9 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (21,8 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,1 %), Vācija (7,5 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,6 % no importa kopapjoma), Polija (10,5 %), Igaunija (10,2 %) un Vācija (10 %).

2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 5,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā par 0,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 1,3 procentpunktiem.

2022. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada februāri eksporta vērtība uz Ukrainu saruka par 12,7 milj. eiro jeb 72,2 %. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums. Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 0,2 milj. eiro jeb 1,7%. Savukārt uz Krievijas Federāciju eksporta vērtība pieauga par 11,8 milj. eiro jeb 15,1 %, ko lielākoties ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksporta pieaugums.

2022. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 5,7 milj. eiro jeb 31,8 %. To visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa kritums par 2,3 milj. eiro. Savukārt no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas imports palielinājās – attiecīgi par 29 milj. eiro jeb 20,9 % un 15,3 milj. eiro jeb 53,7 %. Importa vērtības pieaugumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kāpums par 23,7 milj. eiro, bet no Baltkrievijas – koks un tā izstrādājumi; kokogle par 10,8 milj. eiro.

2022. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 115 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 80,9 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu eksportam par 20,8 milj. eiro jeb 88,4%.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 200,5 milj. eiro. Martā nevienai no svarīgākajām importa precēm vērtība nesamazinājās.

966 skatījumi




Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem

16/10/2024

Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību

15/10/2024

2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...

Lasīt tālāk