• Tweet

Neskatoties uz gaidāmo miltu cenu kritumu, maize lētāka nepaliks. Maizes cepēji uzskata, ka tai vajadzētu maksāt vismaz par septiņiem procentiem dārgāk.

Piecu gadu laikā maizes vidējā cena dubultojusies, taču maizes cepēji domā, ka īstenībā tai jau pašlaik vajadzētu maksāt vairāk. Taču sīvā apmēram 40 uzņēmumu savstarpējā konkurence to notur grožos, tāpēc maiznieki pagaidām negatavojas celt cenas.

Konkurence spiež rīkoties

Daugavpilī neapšaubāmi lielākais maizes cepējs ir Latvijas maiznieks, taču arī šajā Latgales pilsētā darbojas vairāki maiznieki. A/s Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš ir pārliecināts, ka nākotnē nozarē gaidāmas izmaiņas, jo, iespējams, asās konkurences un izejvielu cenu pieauguma rezultātā daļa uzņēmumu pārtrauks darboties, daļa apvienosies, taču optimizēties, visticamāk, nāksies visiem. Latvijas maiznieks pēdējo pāris gadu laikā ir investējis piecus miljonus eiro, lai modernizētu ražotni un samazinātu roku darbu. Uzņēmums cer, ka ieguldīto izdosies atpelnīt septiņos desmit gados. Pērn uzņēmumam izdevās kāpināt apgrozījumu par 14%, šogad tas cer izaugsmi noturēt tādā pašā līmenī un sasniegt 13 miljonu latu apgrozījumu. Pašlaik uzņēmums aizņem apmēram 24% maizes tirgus. «Konkurētspējīgi varam būt apjomu dēļ,» pārliecināti teic A. Ilziņš.

Savukārt Hanzas maiznīcas slēgs savu ražotni Rīgā, Ventspils ielā. Hanzas maiznīcas darbība pašlaik norisinās trīs uzņēmuma filiālēs, no kurām divas atrodas Rīgā (Ventspils ielā un Pildas ielā), viena – Rēzeknē. «Efektivizējot ražošanas procesus un investējot vairāku ražošanas iekārtu uzlabošanā un modernizēšanā, esam spējuši koncentrēt ražošanu divās ceptuvēs – Rīgā, Pildas ielā, un Rēzeknē,» Neatkarīgajai stāsta Hanzas maiznīcas ražošanas direktors Tomass Jāņkalns.

Pērk dārgāku maizi

Lai gan pagaidām vēl nav īsti zināms, cik maksās no jaunās graudu ražas iegūtie milti, maizes cepēji cer, ka to cenai noteikti vajadzētu būt zemākai nekā pērn. «Tuvākajos mēnešos slēgsim jaunos līgumus par miltu iepirkumiem. Izskatās, ka cenas būs zemākas nekā pērn, kad miltu cena kāpa par 30%, līdz ar to ir cerība uz izmaksu samazinājumu vismaz šajā būtiskajā pozīcijā, taču daudzas izejvielas, piemēram, elektrība, degviela, piens, cukurs, iesals, kļūst arvien dārgākas,» skaidroja A. Ilziņš.

Arī SIA Fazer Latvija rīkotājdirektors Edmunds Jansons uzskata, ka maizes tirgū vienmēr ir bijusi liela konkurence, tāpēc maizes cenas nevar nepamatoti celties. «Tajā pašā laikā varam novērot, ka līdz ar valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos, arvien vairāk pircēju dod priekšroku veselīgākiem produktiem: pēdējos gadus pieaug pieprasījums pēc nedaudz dārgākiem maizes veidiem – ar sēklām, graudiem, klijām un citām veselīgām piedevām. Tā ir tendence ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs un citur Eiropā,» bilda E. Jansons.

Pieprasījums samazinās

Latvijā pieprasījums pēc maizes samazinās. Par to liecina gan Centrālās statistikas dati (kopš 2012. gada maizes patēriņš uz vienu iedzīvotāju sarucis par teju 40%), gan maiznieku secinātais. «Maizes patēriņš stabili iet uz leju,» atzina A. Ilziņš.

Lai kompensētu vietējā maizes tirgus kritumu, Latvijas maiznieks plāno nākotnē vairāk pievērsties eksportam, piemēram, sūtot saldētu produkciju uz Skandināviju.

«Patlaban primārais, protams, ir Latvijas tirgus, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Svaigu maizi, jo īpaši tādu, kā mēs ražojam – bez E vielām –, tālu aizvest nav iespējams, tāpēc pagaidām faktiski vienīgā eksporta iespēja ir saldēta produkcija,» sacīja Ilziņš.

***

Viedokļi

Guntars Vaseris, Hanzas maiznīcas tirdzniecības vadītājs:

– Cenas celt neplānojam, uzņēmums sekos līdzi tirgus situācijai, un esam gatavi reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Eiro ieviešanas izmaksas uzņēmums plāno segt no iekšējiem resursiem.

Edmunds Jansons, SIA Fazer Latvija rīkotājdirektors:

– Pagaidām par maizes cenu izmaksām pāragri spriest. Mēs cepam maizi no miltiem, ko iepērkam no vietējiem dzirnavniekiem, līdz ar to šī izmaksu komponente atkarīga no viņiem, taču pagaidām mums nav informācijas par nākamās sezonas miltu iepirkumu cenām. Miltu cena ir tikai viena no maizes cenas veidojošām komponentēm, ir arī citas – pārējās izejvielas, energoresursi, loģistika, darbaspēks utt. Diemžēl pašreiz mūsu rīcībā nav informācijas, ka pārējās izmaksas varētu samazināties. Attiecīgi grūti prognozēt, vai iespējamās miltu cenas izmaiņas ietekmēs maizes cenu veikalu plauktos. Maizes ceļš līdz pircējam, sākot no graudiem apcirkņos līdz veikala plauktiem, ir garš un prasa daudz darba – gala cenu veido visi šie posmi kopā.

***

Maizes vidējā cena, Ls/kg

Baltmaize Rudzu-kviešu maize

0,44 0.26 1995

0,52 0.31 1996

0,54 0.33 1997

0,53 0.33 1998

0,52 0.33 1999

0,51 0.32 2000

0,50 0.30 2001

0,50 0.31 2002

0,51 0.30 2003

0,55 0.31 2004

0,60 0.34 2005

0,69 0.39 2006

0,85 0.49 2007

1,15 0.67 2008

1,17 0.70 2009

1,10 0.66 2010

1,13 0.67 2011

1,17 0.69 2012

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde