Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.
Caurmērā maijam ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. Pēdējos gados vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas. Šogad maijā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu bija pārtikai un degvielai.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 1,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums piekto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Arī piena produktiem cenas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas un tām bija visstraujākais kāpums maijā. Cenu pieaugumu piena produktiem turpināja noteikt spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot turpmāku eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ. Cenu kāpumu pastiprināja arī bažas par piena ražošanu Eiropā.
Degvielai cenas pieauga par 2,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas maijā praktiski nemainījās. Mēneša vidū tās sasniedza 75 USD par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas samazinājās līdz 65 USD par barelu. To noteica Eiropas parlamenta vēlēšanas un ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, attiecīgi arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Cenas maijā pieauga arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kas bija saistīts ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku. Cenas maijā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem pieauga par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, alkoholiskajiem dzērieniem un siltumenerģijai, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem.
2019.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 3,3%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.
Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālāk
