Maijā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 12,3%
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, maija beigās – 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.
Bezdarbnieka statusu 2012.gada maijā zaudēja 13 503 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem jeb 48,4% statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā. Savukārt 43,9% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas; kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA; divas reizes atteicās no piemērota un reāla darba piedāvājuma; neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne: „Bezdarba situācija uzlabosies pakāpeniski. Straujāks bezdarba līmeņa samazinājums gaidāms vasaras mēnešos, kad darba tirgū tiek piedāvātas sezonas darba vietas. Jāuzsver, ka katrs bezdarbnieks var oficiāli strādāt laika periodā līdz diviem mēnešiem, informējot par to savu nodarbinātības aģentu un tādejādi nezaudējot bezdarbnieka statusu”.
Salīdzinot ar aprīli, maijā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Salīdzinot ar aprīļa beigām, gandrīz par 20% palielinājies NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits – 2012. gada aprīļa beigās NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits bija 3665, bet maija beigās 4364. Tas ir skaidrojams gan ar sezonālajām izmaiņām darba tirgū, gan ar NVA īstenoto sadarbības ar darba devējiem stiprināšanu un pilnveidošanu. 6 540 NVA reģistrētie bezdarbnieki maijā iekārtojās darbā.
Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada maijā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,5%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 23,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis maijā bija 13,2%, Zemgales reģionā – 13,6% un Vidzemes reģionā – 14,4%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 8,1%, Jelgavā – 9,3%, Ventspilī – 10,0%, Valmierā – 10,2%, Daugavpilī – 11,9%, Jūrmalā – 13,2%, Liepājā – 12,1%, Jēkabpilī – 17,0%, Rēzeknē – 22,6%.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk