Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024. gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījumam turpinājās kāpums. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr iedzīvotāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs, jo ļoti mērens mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams mēneša griezumā. Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,3 % (sezonāli koriģēti dati), tam mēreni pieaugot visās galvenajās preču grupās.
Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nepārtikas precēm un degvielai, savukārt pārtikas precēm tas saglabājās nemainīgs.
Maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8 %. Straujākais apgrozījuma kāpums turpinājās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 26 %). Strauji tas pieauga arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 23,7 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 15,5 %). Mērenāks kāpums bija vērojams mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 8 %), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 5,6 %), sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 3,6 %) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 1,7 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk samazinājās tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 12,9 %). Mērenāks kritums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 8,1 %), grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 4,4 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 4,3 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām straujāks apgrozījuma kritums maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,1 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem tas pieauga – par 2,7 %. Savukārt pēc krituma iepriekšējos trīs mēnešos maijā straujš apgrozījuma kāpums bija vērojams mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 11,9 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā maijā saglabājās nemainīgs. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās turpina pieaugt. Maijā tas pieauga par 4 %, salīdzinot ar 2023. gada maiju, neskatoties uz augstākām degvielas cenām, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, kas liecina par iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Kopumā š.g. janvārī-maijā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 1,1 % augstāks nekā 2023. gada janvārī-maijā, ko lielā mērā noteica degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 4,3 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni – par 1,2 %.
Arī turpmāk sagaidāms, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski pieaugs. Reālo ienākumu kāpums un cenu stabilizēšanās atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu.
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk