Mācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?

Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās uz jau iepriekš apgūtām zināšanām. Tāpēc svarīgi, lai skolēni būtu apguvuši un atcerētos arī iepriekšējās tēmas, piemēram, mājasdarbos vai kontroldarbos, kuros tiek iekļauti jautājumi par līdz šim apgūto, ne tikai par konkrēto tematu. Strādājot ar informāciju atkārtoti un dažādos veidos, skolēni ilgāk saglabā zināšanas un ir labāk
sagatavoti nākotnes izaicinājumiem.
Svarīgi ir ne tikai mācīt, bet arī pārliecināties, vai skolēni izprot tēmas, ko apgūst. Šim nolūkam pedagogi var izmantot jautājumus vai interaktīvus rīkus, piemēram, “Kahoot”. Regulāri pārbaudot skolēnu izpratni, pedagogi var novērtēt, vai mācīšanas metode ir efektīva. Ir būtiski, lai atbildes sniedz visi skolēni, ne tikai aktīvākie, jo tas palīdz labāk izprast visas klases vajadzības.
Izprast, kādā līmenī ir katrs skolēns
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Šobrīd, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un pielieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka dati var būt instruments gan pedagogu, gan skolēnu darbā. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Šī pieeja palīdz stiprināt ne tikai skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Vērtēšana, kas palīdz mācīties
Skolēna izaugsmi ietekmē daudzi faktori, taču vislielākā ietekme ir mācību kvalitātei, skolas un pedagoga atbalstam. Tāpēc arī tika ieviesta pilnveidotā vērtēšanas sistēma, kas ļauj regulāri sekot skolēnu progresam. Pilnveidoto vērtēšanas sistēmu raksturo formatīvā vērtēšana – ikdienas vērtēšana, kas palīdz saprast, kā labāk apgūt mācību saturu. Šāda pieeja sniedz pedagogiem iespēju pielāgot metodes, bet skolēniem – apzināties savas stiprās un ne tik stiprās puses, kā arī precīzi zināt nākamos mācību soļus.
Pārdomātāki lēmumi un individuāli risinājumi
Ja pedagogs redz, ka daļa skolēnu nesaprot konkrēto mācību saturu, var izvēlēties citu pieeju, lai to izskaidrotu. Piemēram, ja iepriekš saturs tika skaidrots ar shēmas palīdzību, var izmantot simulāciju vai praktisko darbu. Dati par skolēnu izpratni ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus par to, kā labāk palīdzēt katram bērnam. Par šo pieeju plašāk runāšu izdevniecības “Skolas Vārds” organizētajā forumā “Skolotājs – vairāk nekā profesija” 12. martā, skaidrojot, kā datos balstīta mācīšanās palīdz pamanīt un atbalstīt ikvienu skolēnu un kā to praktiski īstenot klasē?
Lai skolēni varētu pilnveidot savas prasmes un zināšanas, viņiem jāsaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti – ieteikumus, nevis tikai atzīmes. Tikai tā skolēni var labāk sagatavot, piemēram, eseju vai citu darbu. Tāpat noderīga ir savstarpējā vērtēšana, kad bērni vērtē viens otra darbus pēc vienotiem kritērijiem. Tas palīdz iemācīties vērtēt arī savu sniegumu.
Iespējami labākais rezultāts ikvienam bērnam
Visbeidzot jāmin, ka arī vecāki var atbalstīt bērnus, regulāri interesējoties par mācību procesu un palīdzot izprast, ka mācīšanās nav tikai atzīmju iegūšana, bet gan ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Skolā notiekošā ikdienas vērtēšana palīdz gan pedagogiem, gan skolēniem saprast, kur nepieciešami uzlabojumi. Šī pieeja ir ieviesta, lai bērni varētu sasniegt labākus rezultātus, bet vecāku atbalsts, interesējoties par mācību procesu, akcentējot izglītības vērtību un skolas iekšējās kārtības noteikumus, ir tik pat nozīmīgs.
Izmantojot datos balstītu pieeju mācību procesā, varam palīdzēt skolēniem ne tikai labāk apgūt zināšanas, bet arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas sniedz rezultātus gan bērniem, gan sabiedrībai kopumā.
Vēl par tēmu:
“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālāk