• Tweet

Valdība mediķiem pūš miglu acīs, intervijā “Neatkarīgajai” pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Keris atzina, ka LVSADA nepiedalījās pie jaunā mediķu algu modeļa veidošanas: “Nē, mēs nepiedalījāmies, un es varu arī paskaidrot, kāpēc. Mūsu pārstāvis nebija uzaicināts demokrātiskā un likumam atbilstošā veidā. Līdz šim ir bijis tā ‒ ja ir kādi jautājumi, kur ministrija vēlas noskaidrot kādu sabiedrības grupas viedokli, tad tiek dibināta darba grupa un ministrija lūdz deleģēt pārstāvi darbam šajā grupā. Šajā gadījumā neizprotamu iemeslu dēļ – vēlāk gan šie iemesli kļuva skaidrāki -, tātad sākotnēji neizprotamu iemeslu dēļ tā nenotika. Mūsu arodbiedrībai pašai neļāva izvēlēties pārstāvi, kurš piedalīsies sarunās, faktiski no ministrijas puses tika aicināti tikai konkrēti cilvēki, kuri drīkst piedalīties domnīcas darbā. Tāpēc uzskatām, ka tā nebija demokrātiski izveidota darba grupa, bet tāds kā ministrijas klubiņš, kurā darbojās tikai ministrijas pieaicināti cilvēki. Mēs nevarējām piekrist šādam risinājumam, jo uzskatām, ka ne valdība, ne ministrijas nevar jaukties arodbiedrību darbā, nosakot, kuram nu būs tiesības pārstāvēt viedokli un kuram nebūs.”

“Mēs jautājām, vai ir bijusi kāda diskusija, kurā apstiprinājies, ka ir nepieciešams jauns algas modelis. Kā atbildi mēs saņēmām ziņu, ka Ministru prezidents to ir uzdevis ar rezolūciju… Tātad premjers bez nekāda pamatojuma izdomā, ka vajag šādu darba grupu, ministrija savukārt nedemokrātiskā veidā izvēlas instrumentu šī uzdevuma realizēšanā. Mēs tādā formātā iesaistīties nebijām gatavi. Zinot to, kā tālāk attīstījās notikumi, es varu būt tikai priecīgs, ka mēs savlaicīgi novērtējām situāciju un visus iespējamos riskus,” turpināja LVSADA vadītājs.

“Pagājušā gada 14. novembrī Saeima pieņem 2020. gada budžeta likumu, kurā prettiesiskā veidā ir paredzēta tikai puse naudas mediķu atalgojuma pieaugumam. Vēl mediķu “cerību mirstīgās atliekas” nav atdzisušas, kad novembra beigās premjers bez skaidra pamatojuma uzdod veidot pilnīgi jaunu darba samaksas modeli. Pie šī jautājuma premjers atgriežas šā gada jūnijā, tiekoties ar dažām mediķu organizācijām un pasakot, ka darba samaksu varēs palielināt tikai tad, ja būs uzlabojumi nozarē, tajā skaitā jauns atalgojuma modelis. Tā cēloņu un seku sakarība ir ļoti uzkrītoša,” uzskata Keris.

Pēc viņa sacītā, šobrīd darba samaksu veselības aprūpē, tas ir, darba algu reglamentē vairāki likumi un noteikumi, un sistēma ir uzbūvēta loģiski. “Cits jautājums – vai tā tiek loģiski darbināta katrā ārstniecības iestādē. Ja ir problēmas ar kādu iestādi, tad to nevajag attiecināt uz visu sistēmu. Arī runājot par piemaksām – to piešķiršanu skaidri nosaka noteikumi, un, ja ir piemaksu neatbilstoša izmantošana, tad jāreaģē uz problēmsituācijām, nevis jāmaina visa sistēma. Kopumā mēs neesam pret diskusijām par sistēmas sakārtošanu. Jāatgādina, ka pagājušā gada aprīlī jau bija izveidota darba grupa, lai pilnveidotu darba samaksas sistēmu mediķiem, un šī darba grupa toreiz nekonstatēja, ka būtu jāveido pilnīgi jauna kārtība,” pauda LVSADA pārstāvis.

Viņš norādīja uz to, ka LVSADA rosina jautājumu par mediķu darba algas samaksu iekļaut Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā, lai vienotos par risinājumu ar sociālajiem partneriem: “Taču šā gada laikā premjers nav sasaucis nevienu sociālo partneru sēdi. Tāpēc arī mediķu algu reforma starp darba ņēmējiem, darba devējiem un valdību apspriesta nav.”

“Nemitīgais sauklis par reformām faktiski ir devalvēts. Vienmēr ir nepieciešami uzlabojumi, bet šī sasaiste – algas būs tad, kad būs reformas, – ir hroniski nodeldēta mantra, lai vispār nepieciešamo finansējumu nepiešķirtu. To ir konstatējuši gan OECD eksperti, gan Eiropas Savienības eksperti. Tagad ir saražots jaunais modelis uz 100 lappusēm, bet es jums varu parādīt 2005.‒2006. gada modeli, kas ir tikpat pamatīgs un uz kura pamatojas pašreizējā darba samaksa. Valsts kontrole ir secinājusi, ka veselības aprūpes cilvēkresursu politika nav sasniegusi cerētos rezultātus nepietiekamās politiskās gribas un finansējuma nepietiekamības dēļ. Identificētās problēmas nav mainījušās kopš šī 2006. gada,” uzskata Keris.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka, ja valdība pildītu to, kas ir noteikts likumā, tad, iespējams, jau nākamgad mēs būtu ļoti tuvu mērķim un mediķu atalgojums būtu pietuvojies OECD vidējam rādītājam: “Bet tagad to var vērtēt kā mēģinājumu šo solījumu izpildi pārcelt uz tālākiem gadiem. Tas ir nepieņemami, un tas ir mēģinājums leģitimizēt likuma nepildīšanu. Ziņojumā gan ir minēta vēl viena problēma, kam es varu piekrist, ka slimnīcām mediķu darba algas aprēķinam tiek piešķirts mazāk naudas, nekā reāli jau pašlaik mediķiem maksā. Tā ir realitāte, un tas ir jāmaina, jo pašlaik tas tiek segts no citiem līdzekļiem.”

“Domāju, viss šis politiķu radītais dūmu aizsegs tiks sarauts, ja Satversmes tiesa lems, ka prettiesiskā rīcība pret mediķiem ir jālabo. Jau pagājušajā gadā apmainījāmies viedokļiem ar tiesībsargu par situāciju mediķu atalgojuma jomā, jo tiesībsargs jau vienreiz ir izteicis brīdinājumu Saeimai. Tas ir nopietns brīdinājums likuma nepildītājiem un viņu līdzskrējējiem, kuri mēģina attaisnot likuma neievērošanu. Nepildot likumu, tiek vājināta veselības aprūpes sistēma, tas grauj arī medicīnā strādājošo ticību valsts pieņemtajiem lēmumiem,” piebilda Keris.

Foto: Valsts kanceleja