• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norāda uz to, ka Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” nesen publicētie dati par īso veselīga mūža ilgumu Latvijā lielā mērā skaidrojami ar slikto veselības aprūpes pieejamību.

Eurostat publikācijā var lasīt, ka 2023. g. dzimušajiem paredzamais veselīgu dzīves gadu (healthy life years – angl.) skaits vislielākais bija Maltā (vīriešiem – 71,7 g., sievietēm – 71,1 g.), bet vismazākais – Latvijā (vīriešiem – 51,2 g., sievietēm – 54,3 g.).

Jāņem vērā, ka, atbilstoši uzskaites metodoloģijai, veselīgi dzīves gadi ir gadi bez nozīmīgiem ikdienas aktivitāšu ierobežojumiem veselības problēmu dēļ. Šo rādītāju ietekmē ne tikai sabiedrības veselības parametri, bet arī citi faktori, no kuriem liela nozīme piešķirama veselības aprūpes pieejamībai.

Piemēram, sabiedrības daļa ar lieko svaru Maltā ir lielāka nekā Latvijā. Taču to cilvēku proporcija, kura nevar saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, Latvijā ir viena no lielākajām ES, kamēr Maltā šis rādītājs ir viszemākais starp ES valstīm . Neraugoties uz to, ka 2024. gadā EK ieteica Latvijai stiprināt veselības aprūpi, patlaban valsts veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte turpina attālināties no vidējā ES līmeņa. To iedzīvotāju proporcija, kuri ziņo par nespēju saņemt vajadzīgos medicīniskos pakalpojumus, 2023. gadā Latvijā bija daudzkārt lielāka nekā vidēji ES (7,8% pret 2,4%) un turpina pieaugt.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Eiropas Komisija šogad aicina Latviju stiprināt veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, lai veicinātu valsts konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu. Valdība to neņem vērā, Saeima par to neliekas ne zinis. Tāda vietējo politiķu attieksme ir milzīga kļūda, kas novedīs mūs pie katastrofālām sekām!”

Par to, kā varētu veicināt EK ieteikumu pildīšanu un panākt būtisku papildu finansējumu veselības aprūpei valsts budžetā, LVSADA valde lems otrdien, 19. augustā.