• Tweet

Šī krīze ir pārejas brīdis uz pilnīgi jaunu dzīvesveidu un ekonomiku, intervijā “Neatkarīgājai” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Aigars Rostovskis.

Pēc viņa sacītā, sākotnēji atsevišķiem uzņēmumiem bija novērojams pat viņu produkcijas pieprasījuma pieaugums, kas bija saistīts ar to, ka Ķīnā krīze bija pāris mēnešus agrāk un daudzas starptautiskās piegāžu ķēdes, nesaņemot produkciju no Ķīnas, meklēja ražotājus citur. “Pieprasījums pieauga arī tiem uzņēmumi, kuri ražo produkciju, kas nepieciešama tiešai krīzes risināšanai, bet šis ir ļoti šaurs segments. Viņiem īstermiņā varbūt viss ir kārtībā, bet tā ir tikai neliela daļa no ekonomikas. Tomēr arī tos uzņēmumus, kuriem pašlaik varbūt ir labāk, domino efekts sasniegs nedaudz vēlāk – viss būs atkarīgs no tā, cik ilgs būs ārkārtas stāvoklis,” skaidroja Rostovskis.

“Šī situācija uzdos fundamentālus jautājumus civilizācijai par to, kā tālāk dzīvot. Tagad cilvēki noslēdzas, kaut kā pārvarēs krīzi. Arī Ķīna parāda, ka ar vairāk vai mazāk stingriem noteikumiem, bet to var pārvarēt, izdomās vakcīnu un šo vīrusu ierobežos. Bet – ko darīsim, ja pēc laika parādīsies cits vīruss? Skaidrs, ka nevar visu laiku dzīvot noslēgtā teritorijā, mājās, jo, ja cilvēkiem nevar nodrošināt darbu un pārējo, veidojas sociālā sprādziena risks. Te ir fundamentāli jautājumi virusologiem, imunologiem, ko vispār ar šo iesākt. Šie ir tādi globāli civilizācijas izdzīvošanas jautājumi. Agrāk vai vēlāk no mājām būs jāiet ārā un jārosās, kaut vai lai sagādātu iztiku,” uzskata uzņēmējs.

“Ja visi zinātu, ka šis ir pirmais un pēdējais vīruss, nekas traģisks, pasēžam pāris mēnešus mājās, kaut kādas savas vajadzības un vēlmes ierobežojam un dzīvojam tālāk! Bet pasaule mainās, klimats mainās, dzīvnieki, malārijas odi pārvietojas, mutē, un būs jauni vīrusi. Jautājums ir globāls – ko ar to visu darīt? Sēdēšana mājās, norobežošanās nav ilgtermiņa risinājums. Labi, daļa var strādāt attālināti, bet ne tuvu visas industrijas,” norādīja Rostovskis.

“Katram tā tauku kārta, gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju līmenī, ir atšķirīga, bet vidēji, es teiktu, tie varētu būt divi trīs mēneši, kurus varētu izvilkt. Ķīnā viss sāka atdzīvoties pēc diviem, diviem ar pusi mēnešiem. Ja valsts reaģēs laikus, varam saglābt situāciju. Skaidrs, ka kaut kādas sekas, kā katrā krīzē, būs, tostarp arī pozitīvas, kas būs radušās no piespiedu uzvedības maiņas. Bet valstij obligāti jānāk iekšā ar naudas intervenci, ko jau dara un darīs vairums valstu, arī Latvija ar solīto miljardu eiro. Tagad ir jāsaprot, kurās pozīcijās kādu naudas apjomu ieguldīt. Visupirms vajadzētu parūpēties par uzņēmumu noturēšanu, jo, ja uzņēmumos naudas plūsma tiek saglabāta, tie spēj maksāt tālāk darbiniekiem, un mājsaimniecību līmenī cilvēki spēj dzīvot. Protams, visiem būs solidāri jāsavelk jostas – uzņēmumiem, darbiniekiem, bet arī valstij jāpiedalās. Arī jāsaprot, ka nauda, ko valsts ieguldīs, nav no nekurienes, tā palielinās ārējo parādu vai vēlāk būs jāņem nost no kādām izdevumu pozīcijām, bet šobrīd tas ir jādara. Ļaunāk būtu pieļaut daudzu uzņēmumu likvidēšanu, kas izpostītu uzņēmējdarbības vidi, kuras atjaunošana prasīs ilgāku laiku, lielākus zaudējumus. Paralēli veselības lietām svarīgākais šobrīd ir saglabāt uzņēmumus,” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs.

Vaicāts, vai ar miljarda eiro intervenci pietiks, viņš norādīja, ka viss ir atkarīgs no vīrusa ierobežošanas ātruma:”Ķīnai tas prasīja apmēram divus mēnešus. Protams, te savu lomu spēlē arī tas, cik krasi un cik savlaicīgi bija ierobežojumi. Izskatās, ka Eiropas valstis sāk ieviest aizvien stingrākus noteikumus. Ja man liktu prognozēt, es teiktu, ka tie varētu būt divi trīs mēneši, un, ja tajos iekļaujamies, intuitīvi šķiet, ka ar miljardu varētu pietikt. Nav tā, ka ekonomika vispār nekustas, un, pat ja tā apstātos pilnībā, ar miljardu eiro, kas ir desmitā daļa no valsts budžeta, vienu mēnesi var izdzīvot. Ekonomikai daļēji kustoties, ar to varētu iztikt divus trīs mēnešus. Bet, ja viss ieilgs, tad jau būs nepieciešami Eiropas Savienības vai plašāka līmeņa risinājumi, jo nav iespējams visiem vai vairumam ilgi sēdēt mājās.”