• Tweet

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos.

Kādas sekas varam sagaidīt? Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Labākā izeja no radušās situācijas būtu atteikšanās no jaunās minimālo VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātajiem un pakāpeniska efektīvākas sistēmas ieviešana. Pakāpeniskums būtu attiecināms gan uz minimālo VSAOI ieviešanas termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru. Pretējā gadījumā, šis eksperiments, no kura vislielākie zaudētāji būs mazo ienākumu saņēmēji, radīs negatīvas sekas tautsaimniecībai un bremzēs Latvijas ekonomisko izaugsmi kopumā. LZA Ekonomikas institūta eksperti uzskata, ka ir jārada un jāievieš izsvērta un juridiski korekta sociālās apdrošināšanas sistēma, balstoties datu analīzē un ņemot vērā ekspertu atzinumus. Nodokļu reformu mērķis ir veicināt valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Ja šī jaunieviestā sistēma netiks pārskatīta, Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos. Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc pandēmijas krīzes starptautiskā līmenī. Esošā sistēma nepilna laika nodarbinātiem nav efektīva tāpēc, ka nav iespējams precīzi aprēķināt papildu nodokļu slogu, jo nav izveidota vienota kopējā darba laika un samaksas uzskaites sistēma. Darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs jāveic, kas veicina negatīvu attieksmi pret nodokļu nomaksas pienākumu. Savukārt darba ņēmējiem nav izpratnes par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību, tā mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem ir īpaši būtiski pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. Rezultātā neizbēgami ir sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī uzņēmēju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politikas nepastāvību.

Ņemot vērā, ka sociālā nodokļa likme Latvijā ir augsta — no 2021. gada 1. jūlija 34.09 % no nodokļa objekta, no kuriem 23.59 % maksā darba devējs un 10.5 % darba ņēmējs, — tas ir viens no lielākajiem maksājumu pozīcijām gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Lai novērtētu samaksātā sociālā nodokļa īpatsvaru darba algā Baltijas valstīs, tika izmantoti EUROSTAT dati un aprēķinu rezultāti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pēdējos gados ir veiktas būtiskas nodokļu reformas, pakāpeniski samazinot darbaspēka nodokļu slogu. Igaunijā būtiskas izmaiņas nodokļu politikas un pabalstu jomā tika veiktas 2018. gadā, kad tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Igaunijā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars 10 gadu laikā ir pieaudzis par 4.2%, Latvijā – par 3.8%. Lietuvā 2019. gadā tika sākta apjomīga nodokļu reforma, kuras mērķis ir veidot stabilu nodokļu vidi ar konkurētspējīgu zemāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs. Kaimiņvalstī tika būtiski samazināta darba devēja iemaksu likme – no 31,2% 2018. gadā uz 1,79% 2019. gadā. Dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Lietuvā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars darba algā samazinājās par 87.8%. Vienlaikus starp darba devējiem un Lietuvas valdību tika noslēgta vienošanās, ka nodokļu samazinājums tiks kompensēts ar bruto ienākuma palielinājumu visiem darba ņēmējiem par 1,289 reizēm, līdz ar to palielināsies darba ņēmēju ienākumi.

Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un padarītu nodokļu slogu konkurētspējīgāku ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar pārējām ES valstīm, darbaspēka nodokļu reformas Latvijā ir vajadzīgas, taču ir nepieciešams atteikties no jaunās VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātiem, jo tā negatīvi ietekmē mazo ienākumu saņēmējus un valsts ekonomiku kopumā, un ir jāizstrādā efektīvāka darbaspēka nodokļu sistēma valsts tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai.

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Domnīcas FUTURUM LATVIA vadītāja