• Tweet

Šodien Saeimā izskatīja “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to, kā šī gada pirmajos mēnešos un pērn izmantots audžuģimenēm un aizbildņiem piešķirtais valsts budžeta finansējums. Tāpat LRA prasa ministram atbildi par citiem ministrijas neizpildītajiem solījumiem. Taču Saeimas koalīcija noraidīja LRA pieprasījumu.

Par spīti tam, ka ar 2018. gada 1. janvāri Labklājības ministrija (LM) solīja palielināt atbalstu Latvijas audžuģimenēm, neviena no tām šādu atbalstu joprojām nav saņēmusi, turklāt koalīcijas partijas nav pat izrādījušas interesi par šo problēmu. Nesen LM izstrādātajā noteikumu projektā “Audžuģimenes noteikumi” paredzētas jau vairs tikai divu veidu specializētās audžuģimenes – krīzes audžuģimenes un audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Atšķirībā no iepriekš solītā, piedāvātajā projektā netiek paredzētas specializētās audžuģimenes bērniem līdz 3 gadu vecumam un pusaudžiem. Labklājības ministrija atzinusi, ka šajā gadījumā sākotnējā iecere mainīta, redzot, ka sabiedrība sākusi iesaistīties un šobrīd Latvijas bērnu namos vairs praktiski neatrodas zīdaiņi un bērni līdz 3 gadu vecumam.

Inga Bite, 12. Saeimas deputāte, LRA frakcija: “Gaidīja un nesagaidīja – tā varētu raksturot audžuģimenes, kas noticējušas ministra solījumiem. Solītais finansiālais atbalsts nav sasniedzis cilvēkus, kam tas bija paredzēts. Lai gan audžuģimenēm un aizbildņiem, saskaņā ar valsts budžeta finansējumu, jau pirms vairākiem mēnešiem vajadzēja saņemt atbalstu un sociālās iemaksas, vienīgais ar ko viņus “baro” ministrija – solījumi, ka tas notikšot pēc kāda laika. Vai LM tiešām ir tik nespējīga, ka būtu jāpalielina ierēdņu skaits, lai apsolīto spētu arī realizēt? Savukārt, kas attiecas uz LM cinisko politiku, kas skar specializēto audžuģimeņu likvidēšanu zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam, nav skaidrs kā tas sasaucas ar kopējām ministrijas nostādnēm Deinstitucionalizācijas plāna īstenošanā. Šo īpašo ģimeņu likvidēšana, liedzot iespēju zīdainim nekavējoties pēc izņemšanas no savas bioloģiskās ģimenes nonākt citā stabilā ģimenē, ir tiešs ceļš uz bērna psihes traumēšanu. Kad pērn iesniedzu priekšlikumu par zīdaiņu un bērnu līdz 3 gadu vecumam neievietošanu bērnu namos, bet nodošanu audžuģimenēm, guvu Tiesībsarga biroja, Valsts Prezidenta kancelejas un virknes nevalstisko organizāciju atbalstu. Neskatoties uz to, līdzīgi kā šajā gadījumā, koalīcijas partijas priekšlikumu neatbalstīja. Sabiedrības ieinteresētība un atsaucība, kā arī brīvprātīga darba uzņemšanās nav kaut kas tāds, ar ko būtu ļauts simtprocentīgi rēķināties, plānojot un īstenojot valsts politiku bez vecāku aprūpes palikušo zīdaiņu un mazo bērnu aprūpei. Valstij ir jāuzņemas atbildība par saviem cilvēkiem, īpaši par bērniem.”

Jautājumus rada ne vien finansējuma neskaidrā izlietošana, bet arī citu ministrijas uzstādīto mērķu sasniegšanas apšaubāmie paņēmieni. Saskaņā ar LM mājaslapā esošo informāciju − daļai tās Rīcības plānā definēto mērķu jau vajadzētu būt īstenotiem, tomēr tā nav. Drīzāk redzamas būtiskas novirzes no ministrijas sākotnēji solītā, uz ko LRA jau vērsa uzmanību. Ministrijas bezatbildīgās rīcības rezultātā, audžuģimenes un aizbildņi nav saņēmuši solīto atbalstu. Nav arī skaidrs, kur var iepazīties ar Labklājības ministrijas Ģimenes valsts politikas ietvaros paveikto.

Jau 2011. gadā apstiprinātajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs konstatēts, ka ir virkne problēmu – kā bērniem, kam nav pieejami audžuģimenes pakalpojumi, nodrošināt uzturēšanos ģimeniskā vidē. Saistībā ar konstatēto LM sāka veidot Rīcības plānu deinstitucionalizācijas īstenošanai. Process aizņēma veselus 4 gadus. Taču ko rezultātā ieguvām? Plānu periodam no 2015. līdz 2020. gadam, kuru ministrija nespēj vai arī nevēlas īstenot. Līdz ar to, jautājums par iespēju bērniem uzaugt ģimeniskā vidē, stāv uz vietas.