• Tweet

Patlaban valsts piedāvātie atbalsta mehānismi biznesam ir nepilnīgi, jo tie “atstāj aiz svītras” vairākas uzņēmumu grupas. Latvija nevar pieļaut būtisku iedzīvotāju labklājības samazināšanos, tādēļ ir jādara maksimālais, lai pēc iespējas mazinātu neskaidrības ar Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Jau šobrīd dažādās nozarēs, bet galvenokārt tūrismā strādājoši uzņēmumi, ir spiesti pārtraukt saimniecisko darbību līdz nākamā gada pavasarim vai uz nenoteiktu laiku, atstājot bez ienākumiem vairākus simtus darbinieku. Turklāt par gada pirmajos mēnešos saņemto dīkstāves pabalstu par darbiniekiem netika maksātas sociālās iemaksas, tādēļ, piemēram, tūrismā strādājošie bezdarba gadījumā ir bez sociālajām garantijām.

Vēl pavasarī tika secināts, ka uzņēmējiem atbalsts visvairāk ir nepieciešams darbaspēka izmaksām, nodokļu atvieglojumiem un pamatdarbības uzturēšanai (izejvielām, materiāliem, komunālajiem maksājumiem, telpu nomai). Taču publiskajā vidē atrodamā informācija par plānotajiem atbalsta mehānismiem neļauj secināt, ka dažādās nozarēs strādājošie varēs saņemt šādu pilnvērtīgu atbalstu.

“Šobrīd netiek paredzēts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, kas nevar pierādīt apgrozījuma kritumu, jo nozarē darbojas pārāk īsu laiku. Dīkstāves pabalsti ir pieejami tikai tiem, kas ir tikuši nodarbināti iepriekšējā gadā. Tāpat atbalsts netiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kam ir uzkrājies parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Taču jāņem vērā, ka, iespējams, to darbībai ir sezonāls raksturs, un visas saistības ar VID šie uzņēmumi sedz pēc aktīvās sezonas,” uzsver Valainis.

Tādēļ LLPA aicina valdību pilnveidot valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai pēc iespējas atvieglotu Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu situāciju.

Lai atkārtoti definētu visvairāk negatīvi skartās nozares, kā arī nepieciešamā atbalsta prioritātes un veidus, LLPA veica aptauju lielo pilsētu uzņēmēju vidū. Patlaban anketas ir aizpildījuši 164 uzņēmēji, iezīmējot visvairāk skartās nozares, kas nemainīgi ir izmitināšana, ēdināšana, tūrisms, transports, kā arī citas tām pakārtotas nozares.

Uzņēmēji uzskata, ka būtiskākās sekas ir atlaisti darbinieki, uzņēmumu darbības īslaicīga pārtraukšana, uzņēmumu uzturēšanas izmaksu parādi u.c., kas savukārt var veicināt uzņēmumu likvidēšanu. Neskaidrība par nākotni neļauj plānot turpmāko darbu.

Paši uzņēmēji ir norādījuši, ka šobrīd steidzami būtu nepieciešami šādi valsts atbalsta pasākumi:

• aizsardzības nodrošināšana pret maksātnespēju;
• finansiāls atbalsts operacionālo izmaksu segšanai (t. sk. darbinieku algām, komunālajiem maksājumiem);
• nomas un nekustamā īpašuma nodokļu maksas termiņu pagarinājums;
• komunālo maksājumu atlaides un samaksas termiņu pagarinājums;
• dīkstāves pabalstu izmaksa darbiniekiem u.c.

Aptaujātie uzņēmēji arī norāda, ka ļoti būtu nepieciešami viegli atrodami, informatīvi un konsultatīvi skaidrojumi par pieejamajiem atbalsta veidiem un mehānismiem, kā arī precīza un savlaicīga informācija par visām atbalsta iespējām ikvienā valsts un pašvaldības struktūrā. Tāpat būtu noderīgi informatīvi materiāli par to, kā organizēt uzņēmumu un darbinieku darbu, ievērojot epidemiologu ieteikumus, kā arī par pareizu Darba likuma piemērošanu krīzes apstākļos.