• Tweet

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti nav ņēmuši vērā Latvijas valstspilsētu argumentus par reģionālo koeficientu piemērošanu, kas izskaustu iespējamu nevienlīdzību pedagogu algu aprēķinos starp dažādām pilsētām.

Kā zināms, 2021. gada 21. decembrī Ministru kabinetā atbalstītais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz noteikumu projekts, ir pāreja no spēkā esošajā regulējumā noteiktā finansējuma aprēķina sasaistes ar zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi uz finansējuma aprēķinu, kas balstīts uz mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam, kā arī mērķdotācijas aprēķins pašvaldībai, nevis katrai izglītības iestādei. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus un uzsākot modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanu no 2022. gada 1. septembra, ir definēts nosacījums, ka mērķdotācijas aprēķinā atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai piemēro reģionālos koeficientus.

Vidējās darba algas likmju pašvaldībās atšķirību mazināšana ir viens no mērķiem, taču realitātē tas nav tik viennozīmīgi. Ministru kabineta noteikumu anotācijā minēts, ka Rīgas pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolotājiem mēnešalgas apmērs ir 1 002 euro, Mārupes novadā – 1 094 euro, Salaspils novadā – 1 082 euro, Ķekavas novadā – 1 071 euro, Ādažu novadā – 1 025 euro, Ropažu novadā – 999 euro. Visas ir Pierīgas pašvaldības ar labi attīstītu savstarpējā transporta savienojamības tīklu, kas pieļauj to iedzīvotājiem elastīgākas iespējas darba meklējumiem ārpus savas pašvaldības. Šādā gadījumā noteikumu projekts var veicināt skolotāju aizplūšanu prom no Rīgas uz citām tuvākajām pašvaldībām, līdzīgi kā tas notiek ar dzīvesvietas migrāciju, kas tiešā veidā ietekmēs Rīgā sniegtās izglītības kvalitāti. Šādā skatījumā no izglītības kvalitātes un konkurētspējas zuduma var ciest ne tikai Rīga. Piemēram, Jūrmalas valstspilsētā pēc šiem pašiem datiem vidējā algas likme šajā mācību gadā ir 976 euro, Jelgavas valstspilsētā – 987 euro. Pastāv pamatotas aizdomas, ka nevienlīdzība starp Jūrmalas, Jelgavas valstspilsētām un pierīgas pašvaldībām (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Salaspils novadi) tikai palielināsies.

Tāpat noteikumu projekts paredz piešķirt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās. LLPA ieskatā proporcijas aprēķināšana (skolotāju skaits pret izglītojamo skaitu) neparāda objektīvo ainu pašvaldībā. Pašvaldībās ir skolotāji, kuri strādā divās vai pat trijās izglītības iestādēs un viņi katrā iestādē tiek saskaitīti, aprēķinot skolēnu un skolotāju skaita attiecību, tāpēc tās nav uzskatāmas par unikālajām vērtībām. LLPA tāpēc piedāvā proporcijas noteikšanai rēķināt pedagoģisko likmju skaitu pret izglītojamo skaitu, kas sniegtu objektīvākus rādītājus.

Ir skaidrs, ka izglītības kvalitātes veicināšanas sastāvdaļa ir arī pedagogu atalgojums, ko nepieciešams paaugstināt. Tas ir jādara līdzsvaroti, raugoties, lai ar IZM piedāvātajiem atalgojuma noteikšanas koeficientiem tiktu izlīdzināti atalgojuma līmeņi, nevis tiktu radītas situācijas, kas pieļauj skolotāju aizplūšanu uz atalgojuma ziņā izdevīgākām pašvaldībām, kā rezultātā cietīs izglītības kvalitāte un pieejamība. Tāpēc LLPA nevar atbalstīt IZM izstrādāto noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” un aicina ministriju ņemt vērā Latvijas valstspilsētu sniegtos ieteikumus, kas uzlabotu pedagogu finansēšanas modeli, sniedzot vienlīdzīgas iespējas ikkatram Latvijas pedagogam.