LLPA: IZM ir jāfinansē pirmsskolas pedagogu algas, lai pašvaldības varētu finansēt skolēnu brīvpusdienas
Vērtējot no efektīvas resursu sadales skatupunkta, nesen izskanējušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums uzticēt 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanu pašvaldībām ir apsverams tikai pie tāda nosacījuma, ja IZM no pašvaldībām pārņem pirmsskolas pedagogu algu finansēšana pilnā apmērā. Tā uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri.
Jāatgādina, ka brīvpusdienas no valsts budžeta tiek apmaksātas visiem 1.- 4.klašu skolēniem. Tas izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro gadā. Par šiem līdzekļiem ar bezmaksas maltīti tiek nodrošināti aptuveni 80 000 bērnu. LLPA piekrīt uzskatam, ka pašvaldības daudz efektīvāk sadalīs brīvpusdienām paredzēto finansējumu, turpinot apmaksāt pusdienas visiem pirmo četru klašu skolēniem vai arī tikai tiem bērniem, kuriem patiešām nepieciešams sociālais atbalsts. Piemēram, bērniem no daudzbērnu ģimenēm vai sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm. Taču šādā gadījumā valstij ir jāuzņemas pirmsskolas pedagogu algu finansēšana. Ja valsts nodod pašvaldībai funkciju, ir jāseko arī finansējumam. Šobrīd tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka atalgojuma lielumu ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas.
“LLPA varētu atbalstīt IZM priekšlikumu par brīvpusdienu apmaksu no pašvaldību budžeta, taču ar nosacījumu, ka valsts turpmāk uzņemsies pirmsskolas pedagogu darba algu finansēšanu,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Kā zināms, turpinot darbu pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanas, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai – nodot pašvaldībām.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālāk
