• Tweet

Pēkšņās īpašnieku maiņas dēļ, kopš šī gada sākuma, vairāk kā pusgadu Līgatnes dabas takas apmeklētājiem ir atvērtas par velti. Taču, sakarā ar nepieciešamo finansējumu dabas taku uzturēšanai, ieejas maksa tiks atjaunota.

16.jūlijā ministru kabinets Līgatnes dabas takās mītošo dzīvnieku uzturēšanai piešķīris 21 972 latus, taču, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības dzīvnieku atbilstošai veterinārmedicīniskajai aprūpei, kopumā nepieciešami 31 972 lati. Pārējos 10 000 jau šī gada laikā plānots iekasēt no biļešu tirdzniecības.

Kopš pagājušā gada 14.decembra, kad iepriekšējais Līgatnes dabas taku apsaimniekotājs – nevalstiskā organizācija „Gaujas nacionālā parka fonds” – līgumu pārtrauca, atbildību par dabas taku uzturēšanu pārņēma Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Īpašnieku maiņa notika negaidīti un finansējums dabas taku apsaimniekošanai nebija paredzēts ne pagājušajā, ne šī gada budžetā. Tā kā jebkuru maksas pakalpojumu veikšana ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, šobrīd ir noteikts bezmaksas apmeklējums Līgatnes dabas takās. DAP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva, portālam nra.lv stāsta, ka jautājumu par biļešu cenrādi Ministru kabinets varētu pilnībā apstiprināt 30.jūlijā – šobrīd tas jau ir konceptuāli apstiprināts, taču nepieciešami precizējumi. Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra Latvija pievienosies eirozonai, maksas pakalpojumu cenrādis Līgatnes dabas takās jāizsaka arī eiro valūtā.

Saskaņā ar cenrādi skolēniem par Līgatnes dabas taku apmeklēšanu darba dienās būs jāmaksā viens lats, studentiem un pensionāriem – 1,50ls, bet pieaugušajiem – 2,50ls. Iebraukšana ar automašīnu izmaksās piecus latus. Lielāka summa būs jāmaksā par dabas taku apmeklējumu svētku dienās, sestdienās un svētdienās. Tad skolēniem ieejas maksa būs 1,50ls, studentiem un pensionāriem – divi lati, bet pieaugušajiem – trīs lati. Savukārt automašīnas biļete maksās septiņus latus.

Ieejas maksa netiks iekasēta no pirmsskolas vecuma bērniem, bāreņiem, krīzes centru un internātskolu audzēkņiem, kā arī speciālo klašu audzēkņiem. Tāpat no ieejas maksas būs atbrīvotas daudzbērnu ģimenes un personas līdz 18 gadu vecumam, kurām ir invaliditātes statuss. Ieejas biļete nebūs jāiegādājas arī politiski represētajiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri ataino norises dabas aizsardzības un tūrisma jomā, kā arī tūristu grupas, kurā ir ne mazāk kā 15 dalībnieki, vadītājam. Noteikumos paredzētas arī dažādas atlaides dabas taku apmeklētājiem, piemēram, 20% atlaide paredzēta ģimenēm – diviem pieaugušajiem un vienam vai diviem bērniem.

Plānotās biļešu cenas īpaši neatšķiras no tām, kas bija noteiktas, kad dabas takas apsaimniekoja „Gaujas Nacionālā parka fonds”. Vienīgi studentiem un pensionāriem par dabas taku apmeklēšanu bija jāmaksā lats nevis 1,50ls. Kā arī cenas brīvdienās un svētku dienās neatšķīrās no cenām citās nedēļas dienās. Savukārt ziemas sezonā bija iespējams iegādāties slēpošanas trases biļeti, kura vienai personai izmaksāja latu, portālam nra.lv skaidro Līgatnes dabas taku pārstāvji. Šobrīd slēpošanas trases liktenis pagaidām ir neskaidrs, jo šogad plānots veikt būvdarbus saistībā ar lāču pastaigu laukumu. Būvdarbiem nepieciešamo finansējumu piešķīrusi valdība, to uzsākšanas datums vēl nav zināms, taču R.Jakovļeva pauž, ka gada beigās būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem. Būvdarbu laikā daļa trases varētu būt slēgta.

No pārdotajām biļetēm iegūto naudu plānots ieguldīt dzīvnieku uzturēšanā – barības iegādē, veterinārajos pakalpojumos un medikamentos. Tomēr, lai dabas takas pilnībā atjaunotu, nepieciešams vēl vairāk līdzekļu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par pašreizējo situāciju dabas takās tiek norādīts, ka objekta drošības nostiprināšanas vajadzībām, līdzekļus nepieciešams ieguldīt dabas tūrisma taku tīkla un tūristu ceļa un stāvlaukumu uzturēšanai. Turklāt DAP uzskata, ka līdzekļi jāiegulda arī voljēru remontā, jo esošie nožogojumi ir fiziski nokalpojuši. Finansējums nepieciešams arī elektriskajiem ganiem – mežacūku voljēra elektriskā gana sistēma ir nolietojusies.

Saskaņā ar veikto izvērtējumu dzīvnieku virtuvē neatliekami ir jāuzlabo apgaismojums, jānodrošina zvērkopji ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem darbā pie barības sasmalcināšanas un darbam ārā jebkādos laika apstākļos visa gada garumā. Informatīvo ziņojumu ministru kabinetā bija plānots izskatīt šodien, taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, atrodas komandējumā. Ministra klātbūtne ziņojuma izskatīšanā vajadzīga, jo tajā iekļauti jautājumi par nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam.

Līgatnes dabas taku pārstāvji stāsta, ka aktīvākā tūrisma sezona ir maijā, kad skolēni brauc ekskursijās un par galamērķi bieži vien izvēlas tieši Līgatni. Arī vasarā cilvēku ir gana, jo tas ir atvaļinājumu laiks, taču par lojālākajiem Līgatnes dabas taku apmeklētājiem var uzskatīt vācu tūristus, visvairāk pensionārus, pauž dabas taku pārstāvji. Apmeklējumu ietekmē arī laikapstākļi – ja ir ļoti karsta vasara, ir grūtāk apskatīt dzīvniekus, tāpēc cilvēki brauc retāk, taču ziemā tūristu iztrūkums novērojams tad, kad ir maz sniega un nav iespējams pilnvērtīgi izmantot slēpošanas pakalpojumus.

Avots: nra.lv