• Tweet

Satversmes tiesā sākušās diskusijas par solidaritātes nodokli, kuru vairums Latvijas uzņēmēju uzskata par nepārdomātu un tas nosaukts par antikonstitucionālu.

Otrdien tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku pārstāvji, kā arī vienas pieaicinātās personas – Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieces nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos konsultantes Dainas Robežnieces viedoklis.

Ar lūgumu atcelt, viņuprāt, netaisnīgo solidaritātes nodokli Satversmes tiesā vērsās aptuveni 40 uzņēmēju, kuri ienākumi gadā pārsniedz 48 000 eiro. Kā uzsvēra arodbiedrību šefs Egīls Baldzēns, solidaritātes nodoklis līdz galam nebija pārdomāts.

Lietas izskatīšana turpināsies šodien, kad tiks uzklausīti politiķi, kas savulaik nodokļa ieviešanu aizstāvēja.

Lai sekmētu vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu, tiesas sēdes laikā tiesa pieņēma lēmumu pieaicināt un atzīt lietā par pieaicinātam personām: finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaju Kārli Šadurski un Latvijas Banku, kuru tiesā pārstāvēs Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Saeimas deputāti uzsver, ka līdz ar šogad pieņemto nodokļu reformu pārmaiņas gaidāmas gan pašā solidaritātes nodoklī, gan citos, tāpēc apšaubīt minētā nodokļa taisnīgumu neesot pamata.

Jau vēstīts, ka solidaritātes nodoklis izpelnījies milzu kritiku un pretējo amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, pēc ekspertu un uzņēmēju domām 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests ar mērķi mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti. Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus”.

Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem.

Foto: Saeimas kanceleja