Lielbritānija aiziet; kā rīkoties mums?

Šis Jāņu rīts noteikti atšķiras no citiem, jo gluži netipiski sākās ar skaļām vaimanām Latvijas politiskās elites liberālā flanga pusē un otrā pusē – ar sajūsmas izsaucieniem pie eiroskeptiski domājošiem dažādu politisko spēku pārstāvjiem.
Nav nozīmes šobrīd analizēt #brexit ietekmi uz Eiropu politiskā un ekonomiskā ziņā, pārāk mazs laika sprīdis vēl pagājis, pārāk daudz emociju un alus kausos putu. Ir jāpaiet kaut dažām dienām, lai mēs vēsu prātu varētu saprast, kas tad ir noticis. Viens gan ir skaidrs – Eiropa vairs nebūs tāda kā iepriekš.
Vēl nesen sabiedrība aizgūtnēm runāja par Grieķijas iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un zīmēja šaušalīgākos attīstības scenārijus par to, kā šī dienvidu valsts bez Eiropas grims postā un nabadzībā. Jā, Grieķiju izdevās ar naudu un solījumiem piejaucēt un tā palika. Taču tas, ka šobrīd par izstāšanos no ES ir paziņojusi viena no tās dibinātājām – Lielbritānija ir pavisam citas svaru kategorijas notikums.
Daudzi lēš, ka šī izstāšanās ir liela Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitiskā kursa uzvara, citi runā par Apvienotās Karalistes dubulto spēli kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) pret Vāciju, vēl citi – par britu premjera Kamerona politisku pārrēķināšanos, ierosinot referendumu viņš nekad nevarēja iedomāties, ka #brexit piekritēji varēs arī tajā uzvarēt, kā rezultātā šobrīd jau pats zaudējis amatu, piektdienas rītā paziņojot, ka atstās Dauningstrītas rezidenci līdz rudenim. Tā vien šķiet, ka viņam to nāksies darīt vēl ātrāk.
Ja par Lielbritāniju viss skaidrs – tā dodas patstāvīgā lidojumā, tad kā rīkoties mums? Noteikti jau tuvākajās dienās mediju telpā un internetā parādīsies pirmie saucieni par izstāšanos arī Latvijai. Taču nesteigsimies. Vispirms pēc likumdošanas Latvijā šāda referenduma rīkošana, kā arī izstāšanās iniciēšana ir tikpat kā neiespējama (“paldies” Saeimai), otrkārt – ir svarīgi apskatīties šobrīd uz šo Lielbritānijas precendentu no malas un izvērtēt visus plusus un mīnusus. Vienmēr ir labāk mācīties no citu kļūdām un nepieļaut savējās.
Tas, ko mēs varētu darīt, ir mēģināt saņemt kādas ekonomiskas dividendes no #brexit, piemēram, pieņemot likumdošanas aktus, kas piešķir Lielbritānijas kompāniju Latvijā reģistrētām pārstāvniecībām un filiālēm īpašus nodokļu atvieglojumus un pastāvīgas juridiskas personas statusu, kas ļautu tām vienkāršāk un ērtāk veidot sadarbību ar ES, ja gadījumā, kādu politisko nesaskaņu vai ekonomisko interešu konfliktu dēļ, tām tiktu apgrūtināts vai padarīts neizdevīgs darbs ar Eiropas Savienību nepastarpināti. Lūk, tā gan būtu mūsu iespēja kļūt par mazo Šveici.
Vēl par tēmu:
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns
Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...
Lasīt tālāk