Lielākos zaudējumus apdrošināšanas klientiem 2024. gadā radījuši ugunsgrēki un dabas stihijas

Šogad Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši dažādas likstas – sākot no zādzībām ceļojumos un smagām auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem līdz pat vētrās nopostītiem mājokļiem. Šie notikumi ir radījuši rekordlielus zaudējumus, liecina Swedbank apdrošināšanas apkopotie dati par 2024. gada apdrošināšanas atlīdzībām*. Kopumā lielākie zaudējumi šogad saistīti ar ugunsgrēkiem un dabas stihijām, saistībā ar kurām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības svārstās no 25 000 līdz pat 110 000 eiro.
“Arvien biežāk novērojam tendenci, ka cilvēki izvēlas apdrošināšanu kā rīku, kas palīdz pasargāt savu budžetu no neparedzētiem izdevumiem. Sevišķi izteikti redzam pieaugam interesi par apdrošināšanu pēc dabas stihiju, piemēram, vētru, lietusgāžu vai krusas, radītajiem postījumiem. Jāņem vērā, ka ekstremālas dabas parādības kļūst aizvien biežākas un postošākas. Nav pat jādzīvo pārplūstošu ūdenstilpņu tuvumā, lai saskartos ar ievērojamiem zaudējumiem, jo šogad lielākos postījumus radīja vējš un stipras lietavas,” atzīmē Swedbank Apdrošināšanas pārdošanas atbalsta daļas vadītāja Anna Kolosova.
Postošas vētras un ugunsgrēki, bet ne tikai
Šogad lielus zaudējumus radīja dabas stihijas, vidējai atlīdzībai Swedbank apdrošināšanas klientiem sasniedzot 1614 eiro. Piemēram, stipro jūlija lietavu dēļ apdrošināšanas pieteikumu skaits salīdzinot ar citiem mēnešiem teju trīskāršojās. Lielākās izmaksātās atlīdzības lietus radīto plūdu dēļ bija 52 656 eiro, 25 007 eiro un 20 215 eiro.
Taču joprojām lielākos zaudējumus klientiem nodarīja ugunsnelaimes. Piemēram, kādam klientam šobrīd notiek mājokļa atjaunošana un paredzamās izmaksas ir vairāk nekā 200 000 eiro – šobrīd atlīdzināti jau 110 000 eiro. Savukārt citam klientam paredzamās izmaksas mājokļa atjaunošanai pārsniegs 300 000 eiro.
Tāpat nozīmīga ir to gadījumu daļa, kad bojājumus nejauši nodarīja paši mājokļa iemītnieki (12%) vai neveiksmīga apstākļu sakritība (10%). Piemēram, bojājumu gadījumā, ko radīja nokritis virtuves sienas skapītis, tika izmaksāta atlīdzība 8917 eiro apmērā, savukārt citā gadījumā tika izmaksāta atlīdzība 780 eiro, kad mājas žogā ietriecās auto.
Nelaime ar auto – katram trešajam KASKO klientam
Kopumā šogad katram trešajam Swedbank KASKO klientam notika kāds negadījums, un vidējā izmaksātā atlīdzība bija 1051 eiro. Savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedza 45 900 eiro, kad klienta auto sadūrās ar pretī braucošu transportlīdzekli un auto nebija ekonomiski pamatoti atjaunot.
Vidējā atlīdzība par zaudējumiem, kas radušies transportlīdzeklim saduroties ar citu auto, šķērsli vai nobraucot no ceļa, pieauga par 4% un sastādīja 1872 eiro. Lielākās atlīdzības bija ziemas periodā, ko ietekmēja mainīgie laikapstākļi, kad aukstuma periodi mijas ar nokrišņiem un uz ceļiem veidojas melnais ledus. Piemēram, 39700 eiro tika izmaksāti klientam, kura auto saslīdēja uz slidena ceļa un ietriecās stabā.
Jāatzīmē, ka šogad sadursmes ar dzīvniekiem bija smagākas, un vidējā atlīdzība, salīdzinot ar pērno gadu, pieauga par 20%, sasniedzot 3161 eiro. Savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība bija 28 200 eiro, kad pēc sadursmes ar meža dzīvnieku transportlīdzekli nebija ekonomiski pamatoti atjaunot.
Tāpat Swedbank KASKO apdrošinātajiem klientiem šogad biežāk bija nepieciešama tehniskā palīdzība, īpaši gadījumos, kad automašīnu nevarēja iedarbināt vai bija pārsista riepa. Lielākā izmaksātā atlīdzība par tehnisko palīdzību šogad bija 3620 eiro, kad klienta auto vajadzēja evakuēt no ārzemēm uz Latviju.
Ceļojumos pieaug zādzību skaits
Pieaugot ceļotāju skaitam, palielinās arī ceļojumu apdrošināšanas izmaksāto atlīdzību skaits. Visbiežāk iedzīvotāji šogad saņēma atlīdzību ceļojuma ķibeles gadījumā (35%), vidējā atlīdzība šajos gadījumos bija 582 eiro. Tikmēr otrs visbiežākais atlīdzības izmaksas iemesls bija medicīniskās palīdzības nepieciešamība ārvalstīs, vidējai atlīdzībai sasniedzot 718 eiro.
Savukārt lielākās izmaksātās atlīdzības medicīniskās palīdzības gadījumā sasniedza 35000 eiro un 20100 eiro. Vienā gadījumā klientam akūtu muguras sāpju dēļ bija nepieciešama neatliekama operācija, citā – kliente Turcijā guva kājas traumu un bija nepieciešams veikt neatliekamu operāciju.
Trešais biežākais atlīdzības pieteikuma iesniegšanas iemesls bija personisko mantu bojājums vai zādzība (19%), kur vidējā atlīdzībā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, teju dubultojās un bija 746 eiro. Viens no biežākajiem iemesliem šogad bija personisko mantu zādzība no automašīnām. Lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedza 3000 eiro, kad pie veikala ārzemēs tika apzagta nomas automašīna un nozagtas visas ģimenes līdzpaņemtās mantas.
Pieaug dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apmērs
2024. gadā izmaksāto dzīvības apdrošināšanas atlīdzību kopējais apmērs pieauga par 13,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 64% gadījumu nāves iemesls bija slimības, visbiežāk – sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmas slimības un audzēji. Tomēr, jāatzīmē, ka satraucošs ir arī pašnāvību skaita pieaugums.
Lielākā atlīdzība par dzīvības zaudēšanu šogad sasniedza gandrīz 100 000 eiro. Invaliditātes gadījumā lielākā atlīdzība bija 15 000 eiro, savukārt traumas gadījumā – vairāk kā 8000 eiro, kad traumas tika gūtas ceļu satiksmes negadījumā.
Jāatzīmē, ka visbiežāk traumas tika gūtas sadzīvē, un vidējā atlīdzība šogad bija 380 eiro. Tāpat šogad salīdzinoši daudz gūtas traumas sportojot – vidējā atlīdzība 350 eiro. Ceļu satiksmes negadījumos vidējā atlīdzība ir 710 eiro, savukārt darba vietā gūtu traumu gadījumā – 680 eiro. Uzbrukuma rezultātā gūtu traumu gadījumā vidējā atlīdzība bija 940 eiro.
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk