03/05/2022, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.

“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”

“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.

Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”

1,041 skatījumi




Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

FM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID

29/10/2026

Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...

Lasīt tālāk
Video

Pagarinās ierobežojumus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju

27/10/2026

Šodien, 27. oktobrī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu par ierobežojumu pagarināšanu līdz 2027. gada 31. oktobrim starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem...

Lasīt tālāk
Video

Brīdinājums par Eiropas Savienības tirgū konstatētu viltotu un potenciāli nedrošu produktu “GC Tooth Mousse”

27/10/2026

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju no Beļģijas kompetentās iestādes par viltotas medicīniskās ierīces “GC Tooth Mousse” (ražotājs – “GC America Inc”, ASV) izplatīšanu...

Lasīt tālāk
Video

Jauni galamērķi un vairāk lidojumu pieprasītos maršrutos: Rīgas lidostā sāksies ziemas lidojumu sezona

26/10/2026

Gaidāmajā ziemas lidojumu sezonā, kas sāksies līdz ar pāreju uz ziemas laiku šajā nedēļas nogalē, RIX Rīgas lidosta ceļotājiem piedāvās regulāros lidojumus uz 63 galamērķiem 30 valstīs....

Lasīt tālāk