03/05/2022, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.

“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”

“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.

Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”

970 skatījumi




Video

Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports

09/06/2026

2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...

Lasīt tālāk
Video

FM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%

09/06/2026

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...

Lasīt tālāk
Video

Valsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību

08/06/2026

Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam

05/06/2026

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski

05/06/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...

Lasīt tālāk
Video

IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav

02/06/2026

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem

01/06/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...

Lasīt tālāk
Video

Vienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām

01/06/2026

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...

Lasīt tālāk
Video

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem

29/05/2026

2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...

Lasīt tālāk
Video

“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu

29/05/2026

Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...

Lasīt tālāk