Lielākie tirgotāji no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņem

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.
“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.
“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”
“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.
“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.
Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk