Lielākie tirgotāji no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņem

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt. Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.
“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Šobrīd tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 50% līdz 90%, savukārt 1. augustā simtprocentīgam pārklājumam jābūt realizētam visos Latvijas veikalos. Lai sasniegtu šo mērķi, lielākie tirgus spēlētāji ir novirzījuši savu darbību uz tirdzniecības telpās un noliktavās esošo nemarķēto dzērienu iepakojumu izpārdošanu, kā arī pārtraukuši tālāku nemarķēto dzērienu iepakojumu iepirkšanu no piegādātājiem.
“Maxima Latvija” drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele norāda: “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir patiesi liels solis zaļākai rītdienai, kā arī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tieši šis pārejas laiks dod iespēju pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem. Jau šobrīd novērojam, ka sistēma uzņem apgriezienus un mūsu klienti patiesi novērtē tās darbību. Trīs mēnešu laikā mūsu tirdzniecības tīkla taromātos ir nodoti jau vairāk kā 3 miljoni depozīta iepakojumu. Mūsu atbildība ir rūpēties, lai “Maxima” veikalu plauktos ir atrodami pēc iespējas vairāk dzērienu iepakojumu ar depozīta marķējuma zīmi, tādējādi nemulsinot pircējus un nodrošinot pēc iespējas veiksmīgāku un ātrāku sistēmas ieviešanu. Jau šobrīd mūsu sortimentā produktu īpatsvars ar depozīta marķējumu ir tuvu 100%, līdz ar to, sākot no 1. maija, esam nolēmuši pieņemt tikai iepakojumus ar depozīta zīmi.”
“Šobrīd jau vairāk nekā 80% dzērienu Rimi plauktos ir pieejami ar depozīta zīmi. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pircēji savā ikdienā ir veiksmīgi ieviesuši jaunu paradumu, veikala apmeklējumu apvienojot ar izlietotās taras nodošanu. Arī nodotās taras apjoms strauji palielinās, un tagad katru nedēļu pircēji Latvijā otrreizējai pārstrādei nodod simtiem tūkstošu iepakojumu, lai tie nenonāktu dabā, bet kalpotu otrreizējai pārstrādei – no tās otrreizēji izmantojamā stikla tara veido apmēram 25%, savukārt pārējās ir PET pudeles, skārdenes un pārstrādājamais stikls,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.
“Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “CITRO” ir uzstādīti vairāk nekā 70 depozīta punkti, kas galvenokārt atrodas Latvijas reģionos. Ja pirmajos darbības mēnešos vairāk tika novērota pircēju iepazīšanās ar depozīta sistēmu un izzināšanas process, tad šobrīd novērota arvien aktīvāka iedzīvotāju interese nodot depozīta iepakojumu, un pakāpeniski pieaug arī nodotā iepakojuma apjoms. Tas skaidrojams ar daudz plašāku depozīta iepakojuma preču pieejamību veikalu plauktos, līdz ar to sadarbībā ar piegādātājiem, esam pieņēmuši lēmumu veicināt šo produktu nomaiņu, turpmāk pieņemot dzērienu produkciju tikai ar depozīta zīmi. Uzskatām, ka mūsu pircēji ir gatavi pārejai uz depozīta sistēmu, jo jau šobrīd novērots, ka pircēji uzkrāj depozīta iepakojumu un uz veikalu nāk ar jau sagatavotu tukšo taru, lai to varētu nodot un kuponu atprečot “CITRO” veikalā,” norāda Imants Kelmers, “CITRO” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs.
Arī dzērienu ražotāji gatavojas pārejas perioda noslēgumam, būtiski samazinot vai jau šobrīd pārstājot ražot produkciju bez depozīta zīmes. AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone: “Cēsu alus darītavā depozīta sistēmas ieviešanai sākām gatavoties laikus un Cēsu alus ražotie dzērieni bija vieni no pirmajiem, kuri tirdzniecības vietās parādījās ar depozīta zīmi. DIO apkopotie dati liecina, ka vairāki Cēsu alus produktu iepakojumi jau šobrīd ir visbiežāk nodotie depozīta sistēmā. Saskaņā ar DIO, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ražotāju vienošanos, no 1. aprīļa visi dzērieni tiek ražoti ar depozīta zīmi. Mums krājumos ir palikuši mazāk par 15% dzērienu bez depozīta zīmes, ko realizēsim laikā līdz noteiktajam pārejas periodam – 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka tirgū būs plaša pieejamība dzērienu iepakojumiem ar depozīta zīmi, sagaidāma sabiedrības aktīva līdzdalība depozīta iepakojumu nodošanā un tīrākas vides veidošanā.”
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk