Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pievērš uzmanību cūkgaļas izcelsmes valstij

Pēdējo nedēļu laikā lielos daudzumos Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece atzīst, ka regulāri redzams, ka Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju. Viņa norāda, ka Latvija spēj saražot nepieciešamo daudzumu cūkgaļas, bet nav skaidrs, kāpēc vietējā gaļa veikalu plauktos ir tik maz.
Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, Latvijas cūku selekcijas organizācijas oktobra beigās organizēja Cūkgaļas kvalitātes dienu, kuras mērķis ir veicināt Latvijā audzētas cūkgaļas noietu vietējā tirgū.
Ka liecina jaunākā aptauja, vairums Latvijas iedzīvotāju, izvēloties cūkgaļu, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij.
Vairākums jeb 73% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā, izvēloties cūkgaļu, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij. Tikmēr 16% iedzīvotāju to nedara.
Savukārt desmitā daļa (10%) iedzīvotāju norādījuši, ka cūkgaļu neiegādājas. 1% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Tikai piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka tirdzniecības vietās norādītā cūkgaļas izcelsmes valsts ir patiesa. Trešā daļa (32%) tā neuzskata, bet aptuveni pusei (49%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā apēd 20 kilogramus cūkgaļas, un vietējie cūku audzētāji varētu pilnībā nodrošināt Latvijas patēriņam nepieciešamo svaigo cūkgaļu.
Foto:WerbeFabrik/https://pixabay.com/en/users/WerbeFabrik-1161770//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk