Liela daļa šobrīd atliek mājokļa iegādi; īpašnieki meklē citus veidus
Pārāk augstās nekustamo īpašumu cenas ir galvenais faktors, kas attur cilvēkus no jauna mājokļa iegādes, liecina tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētījumu aģentūras Norstat un hipotekārā kredīta izsniedzēju Bigbank Latvija aptauja. Piesardzību nekustamā īpašuma tirgū novērojis arī Nopirksim.lv, pie kura vēršas arvien vairāk īpašnieku.
Augstās nekustamā īpašuma cenas par lielāko šķērsli nosauca 34% no visiem aptaujātajiem jeb divas trešdaļas no tiem, kuri apsver domu tuvākajā laikā tikt pie jauna mājokļa. Zīmīgi, ka šis arguments ir visbūtiskākais tieši tiem iedzīvotājiem, kuriem nekustamais īpašums vajadzīgs visvairāk. Proti, gados jaunajiem.
“Prakse rāda, ka cilvēkiem šobrīd ir bažas par tuvāko nākotni, jo dzīves dārdzība ir strauji pieaugusi, un vairums izlēmuši atlikt savus plānus par jaunu mājokli, gaidot lielāku skaidrību par to, kādi izskatīsies tuvākais gads, divi gadi,” piebilst Nopirksim.lv konsultants Mārtiņš Ozols.
Tas gan palielinājies pieprasījumu pēc Nopirksim.lv, kas iegādājas nekustamos īpašumus visā Latvijā. “Redzams, ka īpašnieki ir ieinteresēti pārdot savus īpašumus tagad, kad cenas tirgū vēl nav samazinājušās,” piebilst M. Ozols.
Nopirksim.lv, ja tas nepieciešams, Jūsu vietā var nomaksāt arī hipotekāro kredītu. Nekustamais īpašums var būt arī sliktā tehniskā stāvoklī, remontējams, restaurējams, vai pat nojaucams. Nopirksim.lv iegādājas arī īpašumu reālās un domājamās daļas.
Par īpašumiem samaksa parasti tiek nodrošināta dažu dienu laikā, atkarībā no darījuma sarežģītības. Tāpat arī palīdzēsim noformēt dokumentus – visi darījumi tiek kārtoti oficiāli ar zvērināta notāra palīdzību un ar ierakstu Zemesgrāmatā.
Plašāka informācija >>> www.nopirksim.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk