Līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina arī koledžu direktorus un valsts augstskolu rektorus atbalstīt 16. jūnijā plānoto nozares piketu pie Saeimas ēkas, aicinot augstskolu un koledžu darbiniekus kopā ar pārējiem nozares darbiniekiem piedalīties piketā.
Līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības:
– augstākās izglītības iestāžu, augstskolu pedagogu minimālās darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023.gada;
– valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei 2023. gada un vidēja termiņa budžetā, lai visas augstākās izglītības iestādes būtu spējīgas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu akadēmiskajam personālam;
– sabalansēta darba slodze, kas ietver visus darba pienākumus un novērš nozarē strādājošo pārslodzi, profesionālo izdegšanu, kas savukārt negatīvi ietekmē studiju kvalitāti.
Lai sasniegtu ES valstu vidējo līmeni, augstākajā izglītībā būtu nepieciešams ieguldīt 82 milj. EUR, jo publiskie izdevumi Latvijas augstākajai izglītībai – 0.82% no IKP (OECD, 2021). Latvijā ir otrs zemākais jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī nepastāv finansiāls atbalsts pasaules līmeņa universitāšu izveidei. Politikas plānošanas līmenī ir iezīmēts nozīmīgs progress Latvijas augstākās izglītības un zinātnes ieguldījumu palielināšanā, nosakot skaidru virzību uz plaisas samazināšanu ar ES valstu vidējo līmeni. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas, kas iekļautas valsts līmeņa dokumentos – augstākās izglītības finansēšanas modelis, jaunais akadēmiskās karjeras modelis u.c., ilgtermiņā nebūs iespējams realizēt, balstoties uz ES finansējumu, bez pietiekoša valsts budžeta atbalsta.
Pamatojot prasības augstākajai izglītībai un zinātnei, LIZDA atgādina, ka valsts finansējums augstskolām, augstākās izglītības iestādēm joprojām nav sasniedzis pat 2008. gada līmeni, un, lai arī IZM ir tālejoši un atbalstāmi priekšlikumi turpmākajam augstākās izglītības un zinātnes finansējumam – par 30%-60% palielināt finansējumu augstākās izglītības institūcijām (t.i., par 44 miljoniem EUR), kas iekļauj studiju bāzes finansējuma, trīs pīlāru modeļa u.c. augstākās izglītības pozīciju finansējuma palielināšanu, nav pārliecības, ka šo priekšlikumu finansēšana tiks atbalstīta valsts 2023. gada un vidēja termiņa budžetā.
Pēdējā minimālā atalgojuma palielināšana akadēmiskajam personālam (MK 15.01.2018. rīkojums Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31.decembrim”) no valsts puses īstenota 2021. gada 1. janvārī, un 2022. gada 1. janvārī augstskolu pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai finansējums netika piešķirts. Faktiskā atlīdzība valsts augstskolās, augstākas izglītības iestādēs ir nevienlīdzīga un diskriminējoša – dažās valsts augstskolās profesori, asociētie profesori, docenti 2021. gadā ir saņēmuši mēneša neto atalgojumu zemāku par 1000 EUR, lektori – zemāku par 500 EUR (A/S KPMG Baltics dati, IZM pasūtījums), kas pat nav atbilstošs zemākās mēneša darba algas likmei.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Sabiedriskos medijus kontrolē valdība, tāpēc mans viedoklis tur netiek atspoguļots
Latvijā tā saucamie sabiedriskie mediji patiesībā ir valdības mediji, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. “Kam Latvijā pieder galvenie ziņu...
Lasīt tālākValdība akceptē energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus
Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim...
Lasīt tālākKariņš pieļauj, ka valsts atbalsts energoresursu krīzē varētu pieaugt: Mums faktiski izvēles nav
Energocenu krīzē valsts atbalsts vēl pieaugs, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka plānots atbalsts arī uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, aktīvākas...
Lasīt tālākLinkaits: Valstij nāksies dotēt “Latvijas dzelzceļu”
Kravu tranzītā sliktākais scenārijs nav piepildījies, tomēr "Latvijas dzelzceļam" vajadzēs dotācijas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja satiksmes ministrs Tālis...
Lasīt tālākLembergs: Tie, kas grib iet atvaļinājumā, lai iet prom no valdības
Ņemot vērā esošās problēmas valstī, tas nav pieņemams, ka valdības vadītāji uz mēnesi devušies atvaļinājumā, raidījumā "Veidosim mūsu valsti" sacīja Zaļo un zemnieku savienības...
Lasīt tālākMuižniece: Mācību materiālu trūkums – lēnāk, kā gribētos, bet risinājums top
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads...
Lasīt tālāk“Rīgas siltums” iesaka veikt energotaupības pasākumus mājokļos
Sagaidāms straujš cenu kāpums – apkure kļūs vēl dārgāka, tā šorīt TV3 atzina "Rīgas siltums" (RS) valdes loceklis Uģis Osis. Viņš atgādināja, ka šī gada 15. augustā stāsies...
Lasīt tālākMinistrs: Valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) iesaka celt minimālo mēnešalgu, ja valsts sniegtais atbalsts apkures sezonā būs nepietiekami liels. Šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Eglītis...
Lasīt tālākNedēļas sākumā vietām vasarīgs lietus, nedēļas otrajā pusē gaidāms sauss un karsts laiks
Darba nedēļas sākumā gaisa masa virs Latvijas nemainīsies - naktis būs salīdzinoši vēsas, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies vien pāris grādus virs +20° atzīmes. Nedēļas otrajā...
Lasīt tālākLīgatnes dabas takas aicina piedzīvot Susuru vakaru
Susuri ir Latvijas savvaļā mītoši zvēriņi, par kuriem ikdienā dzirdam pavisam maz, jo tie ir labi noslēpušies no svešām acīm. Susuru dzīve ir aizraujoša un iepazīšanas vērta, tāpēc...
Lasīt tālāk