• Tweet

Līdz vasarai visi Latvijas iedzīvotāji saņems vienādu veselības pakalpojumu daudzumu, jo ārpus sistēmas ir palikušas vairākas iedzīvotāju grupas. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Kā zināms, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 9. janvārī, atbalstījusi priekšlikumu līdz 1. jūlijam noteikt pārejas periodu veselības pakalpojumu dalīšanai divos grozos.

Kā skaidroja Skride, atbildīgās iestādes līdz šim nav apzinājušas, cik daudz cilvēku divu grozu veselības sistēmā paliks ārpus pilnā pakalpojumu groza, un tā ir problēma. Lēmums veselības pakalpojumu dalīšanu grozos atlikt līdz vasarai pieņemts gan tehnoloģisku problēmu dēļ, gan arī tādēļ, ka pilnajā pakalpojumu grozā nav iekļautas vairākas nodokļu maksātāju grupas, tai skaitā arī 3. grupas invalīdi.

“Nepilnības bija zināmas jau pagājušajā gadā. Nav apzināts, cik cilvēku paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza. Jautājot komisijai šo jautājumu, mēs atbildi nesaņēmām,” teica Skride.

Tikmēr Veselības ministrijā norāda, ka, pieņemot lēmumu atlikt valsts veselības apdrošināšanu, vajadzēs papildu vismaz miljonu eiro palīdzības sniegšanai neapdrošinātajiem.

Kā ziņots, no šī gada Latvijā tika ieviesta valsts veselības apdrošināšana, kas paredz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.

Veselības apdrošināšanas iemaksas 2019. gadā noteiktas 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020. gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, varēs saņemt pamata “groza” pakalpojumus – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (t. sk. izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām. Pamata grozā papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (t. sk. “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.

Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.

Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju nav jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, jo viņus jau ir apdrošinājuši darba devēji, veicot sociālās iemaksas, vai – jau minētajām sociāli atbalstāmo cilvēku grupām, pavisam 21 – valsts.

Foto: Pexels