LIAA direktors Kaspars Rožkalns atstās amatu
Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu, informēja LIAA.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.
K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.
“Uzņemoties LIAA direktora pienākumus, mana vēlme bija mainīt priekšstatu par valsts pārvaldes institūciju, veidojot LIAA kā organizāciju, kuras misija ir darbs sabiedrības labā. Esam daudz strādājuši, lai vairotu uzņēmēju uzticību un pilnveidotu LIAA sniegto pakalpojumu kvalitāti. Trīs gadu laikā ir izdevies uzsākt pārmaiņu procesu un mainīt organizācijas iekšējo kultūru, tomēr skaidru prioritāšu trūkums valsts līmenī uzņēmējdarbības vides sakārtošanā nav ļāvis pilnvērtīgi realizēt tās ieceres, kuras sākotnēji biju plānojis,” saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
“Lai panāktu straujāku ekonomisko attīstību, būtu nepieciešams atkāpties no tradicionālās pieejas un elastīgi piedāvāt tos risinājumus, kas konkrētā brīdī spēj sniegt lielāko atdevi. Mēs bieži vien paši radām sev nevajadzīgus šķēršļus, kuru pārvarēšanai tērējam daudz laika. Tādā veidā zaudējam konkurences priekšrocības, kuras varētu sniegt ātrums. Mums noteikti jādomā arī par lielākām investīcijām uzņēmējdarbības stimulēšanā. Ne velti Igaunija šim mērķim tērē aptuveni četras reizes vairāk līdzekļu nekā Latvija, bet Lietuva aptuveni divas reizes vairāk. Esmu pārliecināts, ka, turpinot iesāktās reformas, LIAA ar katru gadu uzlabos savu sniegumu un kļūs par labāko uzņēmēju servisa organizāciju Ziemeļeiropā,” turpina K.Rožkalns.
LIAA atbildības lokā ir tādas būtiskas funkcijas kā eksporta un inovāciju veicināšana, investīciju piesaiste, tehnoloģiju attīstība, tūrisms un darbs ar valsts ārējo mārketingu. Kopš 2020. gada janvāra, kad savus pienākumus LIAA direktora amatā sāka pildīt K.Rožkalns, Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir kāpis no 18,4 līdz 27,5 miljardiem eiro. Tāpat tikuši realizēti vai uzsākti 143 investīciju projekti par 1,7 miljardiem eiro, kuros kopumā plānoti 9 tūkstoši jaunu darba vietu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk