• Tweet

Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nevalstisko organizāciju (Padome) pārstāvjiem, pārrunājot aktuālos pilsoniskās sabiedrības jautājumus COVID-19 krīzes laikā, kā arī nevalstiskā sektora stiprināšanu ilgtermiņā.

Valsts prezidents aicināja NVO pārstāvjus izteikties par nevalstiskā sektora problēmām krīzes laikā, vienlaikus izsakot pateicību par iesaisti sabiedrisko jautājumu risināšanā: “Nevalstiskās organizācijas ir būtiska mūsu plurālās demokrātijas sastāvdaļa. Padomes izveidošana un darbs apliecina, ka NVO sektoram ir piešķirta valstiska loma, kas demokrātijā ir būtiski.”

Padomes pārstāvji sarunā uzsvēra, ka COVID-19 krīze parāda, ka bieži vien aiz formālas statistikas vairākas cietušās sabiedrības grupas nav redzamas un līdz ar to nesaņem pietiekamu valsts un sabiedrības atbalstu. Starp grupām, kas cieš no COVID-19 krīzes un nav iepriekš uzlūkotas kā sociālā atbalsta saņēmēji, tika minēti jaunieši, ģimenes ar bērniem, mazie uzņēmēji u. c. Tika uzsvērts, ka ir bērni, kuri ģimenes apstākļu dēļ nevar iegūt labu izglītību digitālo tehnoloģiju trūkuma dēļ, tāpat ir vecākās paaudzes cilvēki, kuriem digitālo prasmju trūkuma dēļ ir grūti saņemt noteiktus pakalpojumus. Tika pieminēti cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri krīzes laikā ne vienmēr saņem nepieciešamo informāciju.

Valsts prezidents piekrita Padomes pārstāvju viedoklim, ka mazāk aizsargāto grupu vajadzībām un viedokļiem šajā krīzes laikā ir jābūt sadzirdētiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī. E. Levits izteica pateicību visām tām nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta grūtībās nonākušos līdzcilvēkus.

Valsts prezidents un NVO pārstāvji atzīmēja, ka īpaši krīzes pirmsākumā pilsoniskā sabiedrība netika iesaistīta lēmumu pieņemšanā, un izteica cerību, ka krīze sniegs mācību, ka NVO ir jāiesaista lēmumu sagatavošanā jau agrīnā stadijā. E. Levits bija vienisprātis ar Padomi, ka “pilsoniskajam dialogam ir jābūt līdzvērtīgi pārstāvētam lēmumu pieņemšanā, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība ir jāiekļauj sociālajā dialogā līdztekus darba devējiem un darba ņēmējiem”.

Tāpat, runājot par pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu nākotnē, tika minēti divi konkrēti piemēri – Administratīvi teritoriālā reforma un Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu plānošana –, kur NVO būtu plašāk jāiesaista un jāuzklausa lēmumu pieņemšanā, jo šie temati skars sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Tāpat tika pieminēts, ka gan vides, gan citās jomās NVO ir jāskata ne tikai kā partneris problēmu risināšanā, bet arī kā sabiedrotais ilgtermiņa mērķu formulēšanā.

Tika pārrunātas iespējas, kā veicināt brīvprātīgā darba popularitāti Latvijā. Valsts prezidents ierosināja, ka augstskolām un uzņēmumiem būtu jāvērtē topošie studenti un darbinieki arī pēc viņu brīvprātīgā darba pieredzes.

Sarunā piedalījās “Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS”” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore un “Viegli palīdzēt” koordinatore Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” pārstāve un “Latvijas skautu un gaidu organizācija” vadītāja Agnija Jansone, biedrības “Alianse pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai” prezidents Āris Ādlers, nodibinājuma “Pasaules dabas fonds” direktors Jānis Rozītis, biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” pārstāve Agnese Frīdenberga, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pārstāvis Uldis Dūmiņš, Zemgales NVO centra vadītājs un biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore un bijusī memoranda padomes ilgstoša vadītāja Kristīne Zonberga.

Foto: Valsts kanceleja