Lembergs: Valsts attīstībai nepieciešami resursi, bet Siliņas valdība vēlas saņemt tikai to, ko kāds dod

No Siliņas valdības nav dzirdēts nekas par to, kā Latvijas attīstībai iegūt resursus, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
“Pirmais lēmums, jautājums, kā iegūt līdzekļus, tiek padarīts par galveno darba kārtības jautājumu. Kamēr tas tā nav noformulēts, nekas nemainīsies. Ja jūs sev nedodat uzdevumu atrast darbu un nopelnīt naudu, vai tad jūs nopelnīsiet? Ja neiesiet strādāt, jūs naudu nenopelnīsiet. Valdība nestāda tādu uzdevumu – nopelnīt naudu,” sacīja Lembergs.
Viņš norādīja, ka “viņi redz uzdevumu saņemt to, kas valstij pienākas, un saņemt to, ko kāds dod.”
“Valsts attīstībai nepieciešams resurss. Ja vēlamies izrāvienu, tad ir jādomā, kā piesaistīt resursus. Ir ārējais resurss, piemēram, kreditēšana,” uzsvēra Lembergs.
“Kučinska valdība pieņēma lēmumu darīt visu, lai bankas minimizē kreditēšanu. Bankām tika radīti tādi apstākļi, lai tās maksimāli maz kreditētu. Lai varētu kreditēt, vajadzīgi aktīvi. Kučinska valdība pieņēma lēmumus, un pārējās valdības to ir atbalstījušas, lai bankas minimizētu aktīvus. Lai bankas kreditētu, tām nevar dot pavēli kreditēt. Jābūt stimuliem. Ja jūs pasakāt, ka no banku aktīviem tikai 5% var būt nerezidentiem, tad jūs šo bankas resursu esat ļoti ierobežojuši. Bez tam šobrīd Latvija būtiski atpaliek atveseļošanās fondu naudas izmantošanā. Mēs varam pazaudēt daļu tās naudas, ko mums dod,” uzskata politiķis.
Vēl viņš minēja, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot savu stratēģisko partneru atbalstu: “Mums ir stratēģiskie partneri, kuriem šeit ir būtiskas ģeopolitiskas intereses. Būtu tikai loģiski, ja stratēģiskais partneris stimulētu savus uzņēmējus attīstīt apstrādājošo rūpniecību tieši šeit, Latvijā. Mērķis valdībai – simt amerikāņu rūpnīcu 10 gados vai 10 gados 10 miljardi ASV investīcijas. Pieticīgi, bet vismaz kaut kas jau būtu.”
“Latvijā uzņēmumiem, ja tie izmaksā dividendes, jāmaksā valstij 20% nodoklis. Tas ir ļoti augstu. Pirms tam bija jāmaksā tikai 10%, un tad veselai virknei ārvalstu kompāniju Latvija kļuva par peļņas centru. Labi, ja viņi piekrīt, lai viņi maksā 15%, bet lai viņiem ir izdevīgi šo nodokli nomaksāt tieši Latvijā. Uzliekot 20%, uzņēmumi pārceļ peļņas centrus uz citu valsti. Tā mēs aizveram resursus,” sacīja Lembergs.
Viņš atzina, ka pagaidām nav dzirdējis no Siliņas nevienu vārdu, pat nevienu domu tajā virzienā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk