Lembergs: Valsts attīstībai nepieciešami resursi, bet Siliņas valdība vēlas saņemt tikai to, ko kāds dod

No Siliņas valdības nav dzirdēts nekas par to, kā Latvijas attīstībai iegūt resursus, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
“Pirmais lēmums, jautājums, kā iegūt līdzekļus, tiek padarīts par galveno darba kārtības jautājumu. Kamēr tas tā nav noformulēts, nekas nemainīsies. Ja jūs sev nedodat uzdevumu atrast darbu un nopelnīt naudu, vai tad jūs nopelnīsiet? Ja neiesiet strādāt, jūs naudu nenopelnīsiet. Valdība nestāda tādu uzdevumu – nopelnīt naudu,” sacīja Lembergs.
Viņš norādīja, ka “viņi redz uzdevumu saņemt to, kas valstij pienākas, un saņemt to, ko kāds dod.”
“Valsts attīstībai nepieciešams resurss. Ja vēlamies izrāvienu, tad ir jādomā, kā piesaistīt resursus. Ir ārējais resurss, piemēram, kreditēšana,” uzsvēra Lembergs.
“Kučinska valdība pieņēma lēmumu darīt visu, lai bankas minimizē kreditēšanu. Bankām tika radīti tādi apstākļi, lai tās maksimāli maz kreditētu. Lai varētu kreditēt, vajadzīgi aktīvi. Kučinska valdība pieņēma lēmumus, un pārējās valdības to ir atbalstījušas, lai bankas minimizētu aktīvus. Lai bankas kreditētu, tām nevar dot pavēli kreditēt. Jābūt stimuliem. Ja jūs pasakāt, ka no banku aktīviem tikai 5% var būt nerezidentiem, tad jūs šo bankas resursu esat ļoti ierobežojuši. Bez tam šobrīd Latvija būtiski atpaliek atveseļošanās fondu naudas izmantošanā. Mēs varam pazaudēt daļu tās naudas, ko mums dod,” uzskata politiķis.
Vēl viņš minēja, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot savu stratēģisko partneru atbalstu: “Mums ir stratēģiskie partneri, kuriem šeit ir būtiskas ģeopolitiskas intereses. Būtu tikai loģiski, ja stratēģiskais partneris stimulētu savus uzņēmējus attīstīt apstrādājošo rūpniecību tieši šeit, Latvijā. Mērķis valdībai – simt amerikāņu rūpnīcu 10 gados vai 10 gados 10 miljardi ASV investīcijas. Pieticīgi, bet vismaz kaut kas jau būtu.”
“Latvijā uzņēmumiem, ja tie izmaksā dividendes, jāmaksā valstij 20% nodoklis. Tas ir ļoti augstu. Pirms tam bija jāmaksā tikai 10%, un tad veselai virknei ārvalstu kompāniju Latvija kļuva par peļņas centru. Labi, ja viņi piekrīt, lai viņi maksā 15%, bet lai viņiem ir izdevīgi šo nodokli nomaksāt tieši Latvijā. Uzliekot 20%, uzņēmumi pārceļ peļņas centrus uz citu valsti. Tā mēs aizveram resursus,” sacīja Lembergs.
Viņš atzina, ka pagaidām nav dzirdējis no Siliņas nevienu vārdu, pat nevienu domu tajā virzienā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālāk