Lembergs: Strauji tuvojas Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijā

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) plāno iznīcināt vidējo izglītību Latvijā, un šobrīd tiek darīts viss, lai tas notiktu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja uz izglītības kvalitātes kritērijiem, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Šim indeksam laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.
Lembergs norādīja, ka šādus kritērijus jau tagad daudzas vidusskolas neizpilda. Saskaņā ar šiem noteikumiem no šī gada pilnu finansējumu nevarēs saņemt viena skola Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Aizkraukles novadā, Naukšēnos, Cēsīs, Balvos, Rēzeknes novadā, Ludzā un Preiļu novadā. Savukārt Rēzeknē, Daugavpilī un Ludzā divas skolas, bet Daugavpils novadā – četras. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur pilnu valsts finansējumu nevar saņemt septiņas vidusskolas.
“Nākošais kritiskais gads ir 2023. gada 1. augusts. Beidzot 2002./23. mācību gadu, liekot centralizēto eksāmenu, jau tiks vērtēts nākošais līmenis un tiek vērtēts nevis pēc vidējiem sasniegtiem procentiem, bet pēc minimālā. Liek eksāmenu angļu, latviešu valodā un matemātikā. Un kur parasti ir zemākā atzīme? Matemātikā. Ja uz šī gada 1. augustu bija vidējā, tad pēc tam jau ir minimālā, un tai minimālai ir jābūt virs 40%. Bet, ja tā nav, tad vienu gadu turpina finansēt, ja tad vēl nav, tad turpina finansēt pusi un ja nav vēl, tad skola tiek likvidēta no 2026. gada,” uzsvēra Lembergs.
Līdz ar to vairums skolu neizpildot šādus kritērijus, tiek likvidētas. Pēc Lemberga sacītā, tā, piemēram, pēc trīs gadiem Rīgā pazūd piecdesmit četras vidusskolas, Liepājā no astoņām paliek divas, Ventspilī no piecām paliek trīs, Rēzekne no septiņām četras utt.: “Cik tad kopā likvidējas vidusskolas? Kopā likvidējas 189 vidusskolas un kritērijus izpilda tikai 110 vidusskolas.
Ar gadiem aina paliekot arvien traģiskāka un no 259 skolām, ja rezultāti turpinās būt tādi paši, atbildīs tikai 40 skolas: “Tātad, Rīgā paliek divpadsmit vidusskolas, Ventspilī paliek viena. Laipni lūdzam stāvēt rindā, uzņemsim tikai labākos. Bet ko pārējie darīs? Neiegūs vidējo izglītību,” uzsvēra politiķis.
Savukārt Zemgalē palikšot tikai četras vidusskolas, kas atradīsies Krustpilī, Skrīveros, Jelgavā un Rundālē, bet Vidzemē paliks viena vidusskola Madonā, Cēsīs, bet divas – Valmierā. Latgale aina gan esot labāka – tur centralizēto eksāmenu rezultātiem atbildīs 14 vidusskolas.
“Un 2029. gadā visbeidzot seko Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijai. Kā viņš izskatās? Paliek tikai 9 vidusskolas. Kurzemē nepaliek neviena. Pierīgā, kur strauji pieaug iedzīvotāju skaits, cik tur būs vidusskolas? Neviena. [..] Mūsu ģeniālā valdība ir izstrādājusi tādu vidusskolu optimizācijas modeli, ka paliek tikai deviņas vidusskolas, no kurām neviena nebūs Vidzemē. Šuplinskai jādod Triju Zvaigžņu ordeni – tik skaisti un tālredzīgi plāni,” ironiski komentēja Lembergs.
Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka šādi kritēriji par centralizētajiem eksāmeniem neattiecas uz valsts tehnikumiem, jo tie piederot valdībai un valdības skolās varot būt jebkādas atzīmes: “Tātad visi neaizies uz deviņām vidusskolām, bet aizies uz tehnikumiem. [..] Bet kāpēc dzīt uz tehnikumiem, kur iegūst vājākas zināšanās kā vidusskolā, kur var mācīties labāku izglītību? Tāds ir mans jautājums ģeniālajai valdībai, ko vada Kariņš.”
Lai savu plānu piepildītu, Šuplinska esot nodrošinājusi, ka mācību materiāli nav pilnībā izstrādāti un ir pieejamas tikai dažas jaunā satura mācību grāmatas.
“10. klasē 95% no mācību priekšmetiem nav mācību grāmatu. Kā jūs domājat, tas veicina, ka Latvijā paliek tikai deviņas vidusskolas? Var apsveikt premjeru par lieliskiem attīstības plāniem, lai Latvijā bērni neiegūtu izglītībā,” sacīja Lembergs.
Turklāt valdība pašvaldībām šogad atņēmusi arī 100 miljonus eiro finansējumu, kas nozīmē, ka arī pašvaldībās nebūs līdzekļi par kuriem finansēt vidējo izglītību Latvijā: “Valdība ir gudra un tālredzīga – tā atņem ne tikai grāmatas, bet arī finansējumu.”
Bet, pēc Lemberga sacītā, “Kariņa uzdevums ir saglabāt ķēmīgo koalīciju, līdz ar ko Šuplinska ir neaizskarama ar visām savām muļķībām.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Visās skolās būs vienotas prasības bērnu ar speciālām vajadzībām atbalstam
Lai bērni ar speciālām vajadzībām saņemtu nepieciešamo atbalstu savlaicīgi un vienlīdzīgi neatkarīgi no izvēlētās skolas, valdība otrdien, 4. augustā, apstiprināja Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākUzņemšana turpinās; Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs brīvas 176 vietas
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 176 brīvas vietas. To skaits nemitīgi mainās, jo daļa skolēnu nolemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendenti...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolu 10. klasēs uzņemti 3690 skolēni, uzņemšana turpinās
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs vēl pieejamas aptuveni 164 brīvas vietas. Brīvo vietu skaits ik dienu mainās, jo daļa skolēnu izvēlas turpināt mācības citās skolās. Pretendenti tām...
Lasīt tālākUzņemšana turpinās: Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs vēl 250 brīvu vietu
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs pieejamas 250 brīvas vietas. Brīvo vietu skaits ik dienu mainās, jo daļa skolēnu izvēlas turpināt mācības citās skolās vai profesionālajās izglītības...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolu 10. klasēs uzņemti jau 3067 skolēni; uzņemšana turpinās
Galvaspilsētas izglītības iestāžu 10. klasēs šobrīd uzņemti 3067 pretendenti, savukārt 657 pretendentam ir statuss “Uzaicinājums apstiprināts”. Vienlaikus šonedēļ norisinās uzņemšana...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākIZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālāk