• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/12/2020, Kategorija: Izglītība
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) plāno iznīcināt vidējo izglītību Latvijā, un šobrīd tiek darīts viss, lai tas notiktu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Viņš norādīja uz izglītības kvalitātes kritērijiem, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Šim indeksam laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.

Lembergs norādīja, ka šādus kritērijus jau tagad daudzas vidusskolas neizpilda. Saskaņā ar šiem noteikumiem no šī gada pilnu finansējumu nevarēs saņemt viena skola Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Aizkraukles novadā, Naukšēnos, Cēsīs, Balvos, Rēzeknes novadā, Ludzā un Preiļu novadā. Savukārt Rēzeknē, Daugavpilī un Ludzā divas skolas, bet Daugavpils novadā – četras. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur pilnu valsts finansējumu nevar saņemt septiņas vidusskolas.

“Nākošais kritiskais gads ir 2023. gada 1. augusts. Beidzot 2002./23. mācību gadu, liekot centralizēto eksāmenu, jau tiks vērtēts nākošais līmenis un tiek vērtēts nevis pēc vidējiem sasniegtiem procentiem, bet pēc minimālā. Liek eksāmenu angļu, latviešu valodā un matemātikā. Un kur parasti ir zemākā atzīme? Matemātikā. Ja uz šī gada 1. augustu bija vidējā, tad pēc tam jau ir minimālā, un tai minimālai ir jābūt virs 40%. Bet, ja tā nav, tad vienu gadu turpina finansēt, ja tad vēl nav, tad turpina finansēt pusi un ja nav vēl, tad skola tiek likvidēta no 2026. gada,” uzsvēra Lembergs.

Līdz ar to vairums skolu neizpildot šādus kritērijus, tiek likvidētas. Pēc Lemberga sacītā, tā, piemēram, pēc trīs gadiem Rīgā pazūd piecdesmit četras vidusskolas, Liepājā no astoņām paliek divas, Ventspilī no piecām paliek trīs, Rēzekne no septiņām četras utt.: “Cik tad kopā likvidējas vidusskolas? Kopā likvidējas 189 vidusskolas un kritērijus izpilda tikai 110 vidusskolas.

Ar gadiem aina paliekot arvien traģiskāka un no 259 skolām, ja rezultāti turpinās būt tādi paši, atbildīs tikai 40 skolas: “Tātad, Rīgā paliek divpadsmit vidusskolas, Ventspilī paliek viena. Laipni lūdzam stāvēt rindā, uzņemsim tikai labākos. Bet ko pārējie darīs? Neiegūs vidējo izglītību,” uzsvēra politiķis.

Savukārt Zemgalē palikšot tikai četras vidusskolas, kas atradīsies Krustpilī, Skrīveros, Jelgavā un Rundālē, bet Vidzemē paliks viena vidusskola Madonā, Cēsīs, bet divas – Valmierā. Latgale aina gan esot labāka – tur centralizēto eksāmenu rezultātiem atbildīs 14 vidusskolas.

“Un 2029. gadā visbeidzot seko Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijai. Kā viņš izskatās? Paliek tikai 9 vidusskolas. Kurzemē nepaliek neviena. Pierīgā, kur strauji pieaug iedzīvotāju skaits, cik tur būs vidusskolas? Neviena. [..] Mūsu ģeniālā valdība ir izstrādājusi tādu vidusskolu optimizācijas modeli, ka paliek tikai deviņas vidusskolas, no kurām neviena nebūs Vidzemē. Šuplinskai jādod Triju Zvaigžņu ordeni – tik skaisti un tālredzīgi plāni,” ironiski komentēja Lembergs.

Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka šādi kritēriji par centralizētajiem eksāmeniem neattiecas uz valsts tehnikumiem, jo tie piederot valdībai un valdības skolās varot būt jebkādas atzīmes: “Tātad visi neaizies uz deviņām vidusskolām, bet aizies uz tehnikumiem. [..] Bet kāpēc dzīt uz tehnikumiem, kur iegūst vājākas zināšanās kā vidusskolā, kur var mācīties labāku izglītību? Tāds ir mans jautājums ģeniālajai valdībai, ko vada Kariņš.”

Lai savu plānu piepildītu, Šuplinska esot nodrošinājusi, ka mācību materiāli nav pilnībā izstrādāti un ir pieejamas tikai dažas jaunā satura mācību grāmatas.

“10. klasē 95% no mācību priekšmetiem nav mācību grāmatu. Kā jūs domājat, tas veicina, ka Latvijā paliek tikai deviņas vidusskolas? Var apsveikt premjeru par lieliskiem attīstības plāniem, lai Latvijā bērni neiegūtu izglītībā,” sacīja Lembergs.

Turklāt valdība pašvaldībām šogad atņēmusi arī 100 miljonus eiro finansējumu, kas nozīmē, ka arī pašvaldībās nebūs līdzekļi par kuriem finansēt vidējo izglītību Latvijā: “Valdība ir gudra un tālredzīga – tā atņem ne tikai grāmatas, bet arī finansējumu.”

Bet, pēc Lemberga sacītā, “Kariņa uzdevums ir saglabāt ķēmīgo koalīciju, līdz ar ko Šuplinska ir neaizskarama ar visām savām muļķībām.”

Foto: F64

2,209 skatījumi




Video

Darba tirgū 41,5% nodarbināto ir augstākā izglītība, īpatsvars turpina pieaugt

28/04/2026

2025. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,5% no 863 tūkstošiem nodarbināto* bija augstākā izglītība. Kopš 2021. gada īpatsvars pieaudzis par 2,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 65% iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā labu iespēju darba tirgū

24/04/2026

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā mūsdienīgu un labu iespēju jauniešiem ceļā uz darba tirgu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras...

Lasīt tālāk
Video

Latvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”

20/04/2026

Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Virza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē

14/04/2026

Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...

Lasīt tālāk
Video

IZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi

17/03/2026

“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...

Lasīt tālāk
Video

Saeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases

13/03/2026

Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...

Lasīt tālāk
Video

IZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem

25/02/2026

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē

18/02/2026

Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Arvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas

02/02/2026

2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...

Lasīt tālāk
Video

Valdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks

23/12/2025

Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...

Lasīt tālāk