Lembergs: Strauji tuvojas Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijā

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) plāno iznīcināt vidējo izglītību Latvijā, un šobrīd tiek darīts viss, lai tas notiktu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja uz izglītības kvalitātes kritērijiem, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Šim indeksam laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.
Lembergs norādīja, ka šādus kritērijus jau tagad daudzas vidusskolas neizpilda. Saskaņā ar šiem noteikumiem no šī gada pilnu finansējumu nevarēs saņemt viena skola Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Aizkraukles novadā, Naukšēnos, Cēsīs, Balvos, Rēzeknes novadā, Ludzā un Preiļu novadā. Savukārt Rēzeknē, Daugavpilī un Ludzā divas skolas, bet Daugavpils novadā – četras. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur pilnu valsts finansējumu nevar saņemt septiņas vidusskolas.
“Nākošais kritiskais gads ir 2023. gada 1. augusts. Beidzot 2002./23. mācību gadu, liekot centralizēto eksāmenu, jau tiks vērtēts nākošais līmenis un tiek vērtēts nevis pēc vidējiem sasniegtiem procentiem, bet pēc minimālā. Liek eksāmenu angļu, latviešu valodā un matemātikā. Un kur parasti ir zemākā atzīme? Matemātikā. Ja uz šī gada 1. augustu bija vidējā, tad pēc tam jau ir minimālā, un tai minimālai ir jābūt virs 40%. Bet, ja tā nav, tad vienu gadu turpina finansēt, ja tad vēl nav, tad turpina finansēt pusi un ja nav vēl, tad skola tiek likvidēta no 2026. gada,” uzsvēra Lembergs.
Līdz ar to vairums skolu neizpildot šādus kritērijus, tiek likvidētas. Pēc Lemberga sacītā, tā, piemēram, pēc trīs gadiem Rīgā pazūd piecdesmit četras vidusskolas, Liepājā no astoņām paliek divas, Ventspilī no piecām paliek trīs, Rēzekne no septiņām četras utt.: “Cik tad kopā likvidējas vidusskolas? Kopā likvidējas 189 vidusskolas un kritērijus izpilda tikai 110 vidusskolas.
Ar gadiem aina paliekot arvien traģiskāka un no 259 skolām, ja rezultāti turpinās būt tādi paši, atbildīs tikai 40 skolas: “Tātad, Rīgā paliek divpadsmit vidusskolas, Ventspilī paliek viena. Laipni lūdzam stāvēt rindā, uzņemsim tikai labākos. Bet ko pārējie darīs? Neiegūs vidējo izglītību,” uzsvēra politiķis.
Savukārt Zemgalē palikšot tikai četras vidusskolas, kas atradīsies Krustpilī, Skrīveros, Jelgavā un Rundālē, bet Vidzemē paliks viena vidusskola Madonā, Cēsīs, bet divas – Valmierā. Latgale aina gan esot labāka – tur centralizēto eksāmenu rezultātiem atbildīs 14 vidusskolas.
“Un 2029. gadā visbeidzot seko Šuplinskas nāves spriedums vidējai izglītībai Latvijai. Kā viņš izskatās? Paliek tikai 9 vidusskolas. Kurzemē nepaliek neviena. Pierīgā, kur strauji pieaug iedzīvotāju skaits, cik tur būs vidusskolas? Neviena. [..] Mūsu ģeniālā valdība ir izstrādājusi tādu vidusskolu optimizācijas modeli, ka paliek tikai deviņas vidusskolas, no kurām neviena nebūs Vidzemē. Šuplinskai jādod Triju Zvaigžņu ordeni – tik skaisti un tālredzīgi plāni,” ironiski komentēja Lembergs.
Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka šādi kritēriji par centralizētajiem eksāmeniem neattiecas uz valsts tehnikumiem, jo tie piederot valdībai un valdības skolās varot būt jebkādas atzīmes: “Tātad visi neaizies uz deviņām vidusskolām, bet aizies uz tehnikumiem. [..] Bet kāpēc dzīt uz tehnikumiem, kur iegūst vājākas zināšanās kā vidusskolā, kur var mācīties labāku izglītību? Tāds ir mans jautājums ģeniālajai valdībai, ko vada Kariņš.”
Lai savu plānu piepildītu, Šuplinska esot nodrošinājusi, ka mācību materiāli nav pilnībā izstrādāti un ir pieejamas tikai dažas jaunā satura mācību grāmatas.
“10. klasē 95% no mācību priekšmetiem nav mācību grāmatu. Kā jūs domājat, tas veicina, ka Latvijā paliek tikai deviņas vidusskolas? Var apsveikt premjeru par lieliskiem attīstības plāniem, lai Latvijā bērni neiegūtu izglītībā,” sacīja Lembergs.
Turklāt valdība pašvaldībām šogad atņēmusi arī 100 miljonus eiro finansējumu, kas nozīmē, ka arī pašvaldībās nebūs līdzekļi par kuriem finansēt vidējo izglītību Latvijā: “Valdība ir gudra un tālredzīga – tā atņem ne tikai grāmatas, bet arī finansējumu.”
Bet, pēc Lemberga sacītā, “Kariņa uzdevums ir saglabāt ķēmīgo koalīciju, līdz ar ko Šuplinska ir neaizskarama ar visām savām muļķībām.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Skolām mazāk birokrātijas – 22 statistikas tabulu vietā būs jāaizpilda trīs
Lai mazinātu birokrātisko slogu izglītības iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrija vienkāršo izglītības statistikas pārskatus. Skolām un pirmsskolām turpmāk būs jāaizpilda trīs...
Lasīt tālākLDDK: Valdības lēmums par dabaszinību eksāmenu ir nozīmīgs solis izglītības kvalitātes stiprināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē 8. septembra valdības lēmumu apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos priekšlikumus izglītības sistēmas...
Lasīt tālākApstiprina plānu valsts valodas stiprināšanai un attīstībai
Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto “Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 187 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 187 brīvas vietas. To skaits mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālākIZM rosina pilnveidot finansēšanas modeli “Programma skolā” – atbalsts skolām un pašvaldībām
Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus...
Lasīt tālākKā sagatavot bērnu skolai, nepārslogojot ģimenes budžetu?
Jaunais mācību gads parasti nāk ar papildu izdevumiem – jāiegādājas gan mācību piederumi un apģērbs, gan apavi un citas ikdienai nepieciešamas lietas. Taču, laikus apzinot tēriņus un rīkojoties...
Lasīt tālāk