• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma nav pārdomāta, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, nosaucot to par “spēlēšanos ar bērnu likteņiem”.

Kā zināms, aprīļa beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz uzsākt pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no 6 gadu vecuma, nodrošinot iespējas 1. klases izglītības programmu īstenot arī pirmsskolā. Savukārt piecgadīgiem bērniem pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei.

“Klausījos premjeru, un jāsaka, ka viņam ir iestāstītas šausmu lietas,” uzskata Lembergs, norādot, ka līdz šim bērni skolas gaitu uzsākšanai tika gatavoti divus gadus, bet tagad tikai vienu, kas noved pie tā, ka piecgadīgiem bērniem būs jāapgūst viena gada laikā tas, kas iepriekš bija noteikts divos.

“Vai var sagatavot bērnu, lai viņš sešos gados būtu tāds, kādam viņam būtu jābūt septiņu gadu vecumā? Var, bet tad jāpārkārto visa programma,” uzsver Ventspils mērs, norādot, ka ir vairāki apstākļi, kas apgrūtina šādu utopisku ideju ieviešanu dzīvē.

Ņemot vērā, ka vecākiem tiks dota izvēles iespēja laist bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, pēc Lemberga sacītā, vienā gadā varot aiziet puse sešgadnieku uz skolu, bet otrā šis skaits varot dubultoties. “Viņi cer šo jautājumu atrisināt ar to, ka bērni mācīsies bērnudārzā, bet tas nav aprīkots kā skola,” norāda politiķis, piebilstot, ka viena bērnudārza pārbūve varētu izmaksāt gandrīz miljonu.

Kā vēl vienu svarīgu aspektu Lembergs min to, ka bērni līdz 7 gadiem nedrīkst paliks vieni. “Seši gadi bērnam. Viņš iet pirmajā klasē, bet bērnu aizsardzības likums nosaka, ka līdz 7 gadiem viņu nedrīkst atstāt vienu. Vai arī šo likumu paredzēts grozīt? Nē. Stundas beigsies 13.00, bet vecāki beidz darbu 18.00. Vai bērns viens pats ies uz mājām?” vaicāja Ventspils mērs, turpinot, ka tas nozīmē vien to, ka vajadzēs pedagogus, kas viņus pieskatīs, taču šim mērķim nauda neesot paredzēta.

“Mācību programmas nav. Atbilstošu bērnudārzu nav. Prasības, kādas vajag – nav. Papildus pedagogu nav. Pedagogu apmācības nav. Ir tikai politiskā pārliecība izdarīt sekojošu gājienu – skaitli septiņi aizstāt ar skaitli seši. Tam vajag daudz spēka? Mans priekšlikums ir trīs. Vai tad būs grūti par to nobalsot? Toties sešpadsmit gados beigs skolu un būs daudz jaunu darbinieku,” ironizēja Lembergs.

“Kāds tam visam ir mērķis? Ir revolucionāra pārliecība, ka vajag skolu beigt nevis 19, bet 18 gados. To nevar izdarīt savādāk?” vaicāja Lembergs, norādot, ka, piemēram, angļu skolās mācību gads ir pagarināts par trīs nedēļām, kas beigās dod līdzīgu rezultātu.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar IZM ieceri, 2018. gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs tiks uzsākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020. mācību gadu būtu gatavi uzsākt mācības 1. klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu. Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir uzsākuši 2017./2018. mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. 2019. gada 1. septembrī gan 5 un 6 gadus vecie, gan 6 un 7 gadus vecie bērni, kas 2018. gada 1. septembrī uzsāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1. klasē pēc jaunā mācību satura.