Lembergs: Rīgas kungiem nebūs dzīrot uz pašvaldību rēķina
Ņemot vērā to, ka pašvaldībām ar budžetiem šobrīd veidojas kritiska situācija un pēc būtības tiek pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, zūd pašvaldību jēga, žurnālistus informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ventspils mērs izklāstīja, ka situācija saistībā ar pašvaldību budžetu ir izveidojusies kritiska un pašvaldības nevar plānot savus ilgtermiņa ieņēmumus. Lai arī Eiropas pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldībām ir jābūt saviem, stabiliem ieņēmumiem, lai tās var organizēt savus ilgtermiņa attīstības plānus un politiku, pēc Lemberga sacītā, pie šādas situācijas, kāda vērojama šobrīd, valdība, īpaši Kučinska valdība, sadāvinājusi visādas atlaides uz pašvaldību budžeta rēķina.
Saskaņā ar viņa teikto, nodokļu reformas dēļ strauji nokrities pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, neskaitot speciālās dotācijas. Ja iepriekšējos gados šis īpatsvars turējies 19,6% atzīmē, tad šogad tas ir samazinājies līdz 19,3% un, ņemot vērā šī gada plānu, ir zem 18%.
Viņš atzina, ka Lielo pilsētu asociācija šobrīd strādā pie tā, kā šo jautājumu par pašvaldību budžetu virzīt Eiropā, jo pēc būtības ir pārkāpta pašvaldību harta saistībā ar ilgtermiņa ieņēmumiem. Viņš skaidroja, ka 2018. gada budžetā tika ierakstīts, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevarēs būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Ja pašvaldība to nesasniedz, valsts šo starpību piemaksā. Šobrīd tas netiekot apspriests.
“Līdz ar to zūd pašu pašvaldību jēga, proti, ka tā ir vietēja vara, ko ievēl demokrātiskās vēlēšanās attiecīgs pilsoņu kopums un dotā vara realizē solītos darbus. Šobrīd šī jēga zūd, jo šie vēlēšanu rezultāti pēc būtības tiek pārskatīti, jo solījumus nevar izpildīt tāpēc, ka centrālā vara atņem naudu, un vietējā vara nevar prognozēt savus ienākumus ilgtermiņā,” skaidroja politiķis.
Pēc Lemberga sacītā, ir jāvērtē arī tas, vai šī situācija atbilst Satversmei, jo pašvaldību harta ir Latvijas starptautiskās saistības, kuras tai ir jāpilda. “Tāpat ir izskanējis variants, ka varbūt jārīko Vislatvijas pašvaldību streiks. Es tādā apspriešanā personīgi neesmu piedalījies, bet katrā gadījumā, ja tiks ignorēta objektīvā prasība, ka jābūt 19,6%, tad kaut kādi soļi jāsper,” uzskata Ventspils mērs.
Viņš uzsvēra, ka valdībai visi signāli ir doti, un cer, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) sapratīs, ka tas ir jautājums par cilvēkiem pašvaldībās. “Viņi nedzīvo ne Iekšlietu ministrijā, ne Kultūras ministrijā, ne Satiksmes ministrijā, bet konkrētā pašvaldībā, un to galvenās vajadzības apmierina konkrētā vietā un teritorijā,” norādīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk