Lembergs: “Rail Baltica” ir politisks projekts

Dzelzceļa transporta projekts “Rail Baltica” ir politisks projekts ar mērķi kādam kaut ko pierādīt, tā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ventspils mērs norāda, ka 1,2 miljardus eiro, ko Latvija tērē projekta “Rail Baltica” realizācijā, būtu daudz vērtīgāk ieguldīt dzelzceļa elektrifikācijā.
“Es šajā ziņā esmu vientuļš, tāpēc jau iepriekš atvainojos, ka atļaujos runāt pret partijām, Latvijas valdības un Eiropas Savienības politiku, bet es savu viedokli paužu un paudīšu. Pēc manām domām, ir dziļi nepareizi Latvijai ieguldīt 1,2 miljardus “Rail Baltica” projekta realizācijā. Par šo naudu var elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu. 85% ir Eiropas Savienības nauda. Miljards no Eiropas, bet to naudu vajag pagriezt pareizā virzienā – Latvijas dzelzceļa elektrifikācijai,” uzskata Lembergs.
Viņš norāda, ka “Rail Baltica” projektā lieki tikšot iztērēti 300 miljoni eiro, lai izbūvētu dzelzceļa savienojumu starp Rīgas centrālo staciju un lidostu.
“Uz Rīgas lidostu no centra ar taksometru mierīgi var nokļūt 15 minūtēs. Būvēt ātrgaitas dzelzceļu, lai aizstātu 15 minūšu braucienu ar taksi – tas ir vienkārši absolūts vājprāts,” uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs.
Viņš min, ka realitātē “Rail Baltica” Latvijā jau eksistē. Pēc viņa sacītā, savienojumam Tallina – Rīga – Viļņa jau Valda Dombrovska valdība piešķīra 25 miljonus latu, kas tika sekmīgi iztērēti, lai palielinātu caurlaides spēju un braukšanas ātrumu. “Tātad, būs divi “Rail Baltica” – viens, kas jau eksistē, un otrs, kas tiks būvēts paralēli,” klāstīja Lembergs.
Viņš neredz nekādu aprēķinos balstītu pamatojumu ātrgaitas dzelzceļa izbūvei. “Tallinā nav pat pusmiljons iedzīvotāju. Kādas tur ir kravas, kādi tur ir pasažieri? Par ko ir runa? Papētot statistika par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Tallina – Rīga – Viļņa, tie cipari ir, piedodiet, bet nekādi, un arī kravu tur nav nekādu. Ja no Tallinas jāved kravas uz Eiropu, tās tiek vestas pa jūru. Tas ir daudz lētāk,” norādīja Ventspils mērs.
“Rail Baltica” viņš dēvē par politisku projektu, kura ietvaros tiek iztērēta ļoti liela nauda, lai kādam kaut ko pierādītu, tikai nav saprotams – ko.
“Lai man piedod, bet es esmu šajā gadījumā ļoti nepareizs. Kādam jābūt nepareizam, bet es vismaz aicinu padomāt, kuram tomēr ir taisnība (…) Mums jau ir savienojums ar Eiropu – gan dzelzceļa, gan auto. Būtu labāk uztaisījuši vienu kārtīgu autobāni trijās joslās Rīgas – Berlīne, apejot Varšavu, lai var sešās stundās Berlīnē nokļūt,” piebilda Lembergs,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, ka “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. “Rail Baltica” būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk