• Tweet

Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem projektu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam. Atzinumus plānots izskatīt 28. aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Kā uzsver Ventspils mērs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents Aivars Lembergs, FM nodokļu reformā ir vairāki trūkumi. Joprojām nav saņemta atbilde uz svarīgāko jautājumu, proti, kā ministrija iecerējusi aizlāpīt caurumu valsts budžetā.

FM nodokļu dokumentu Latvijas Lielo pilsētu asociācija saņēma divas dienas pirms atzinuma iesniegšanas, ko Ventspils domes priekšsēdētājs sauc par neiedomājamu situāciju: “Kad runa ir par valsts likteni, tad ir divas dienas,” piebilsts Lembergs.

Asociācija gan ir iepazinusies ar 350 garo lapaspušu dokumentu un Lembergs ir īpaši norūpējies par nodokļu reformas spēju risināt galvenās problēmas. Kā jau pašā sākumā atzīmē Ventspils mērs, nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, taču tam neesot jābūt galvenajam uzstādījumam. Pēc Lemberga domām, runai jābūt par resursiem. “Nevienu no resursiem, tai skaitā finanšu un cilvēku, valsts risināt nepiedāvā. Runa ir tikai par iekšējiem resursiem,” pauž Lembergs, norādot, ka valsts attīstībai tikai uz iekšējo resursu rēķina nav liela potenciāla. “Tā ir veģetēšana un lēna virzība,” piebilst Lembergs.

Savukārt runājot par ministrijas ieceri mazināt ienākumu nevienlīdzību, Lembergs piesauc sociālismu.

“Tirgus ekonomikā, kad lielākā daļa pieder privātajiem īpašniekiem, nevienlīdzības mazināšanā jārēķina uz visiem aktīviem. Cilvēks var strādāt par minimālo algu, bet tai pat laikā viņam var piederēt desmit mājas Rīgas centrā 150 miljonu eiro vērtībā. Kas ar ko vienādosies? Tās desmit mājas tiks sadalītas pa dzīvokļiem? Tas ir utopiskais sociālisms, kam nav nekāda sakara ar realitāti,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents.

Tāpat viņš pauž sašutumu, ka Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izveidē Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā 97% darba devēju viedokli. Sarunās piedalījušās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pārstāv vien nelielu daļu no ekonomiski aktīvajiem uzņēmējiem. Sarunas viņš nodēvēja par vienpusējām. Viņaprāt, vispirms Finanšu ministrijai vajadzēja nākt klajā ar priekšlikumiem un tad tikai piesaistīt valdības sociālos un sadarbības partnerus.

Viņš min, ka Finanšu ministrija janvāra sākumā nākusi klajā ar vairākiem paziņojumiem, tai skaitā, ka nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā, paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī, celt minimālo algu un piemērot citus atvieglojumus. Ministrija gan esot noklusējusi, ka tas viss nākamā gada budžetā radīs robu – 460 miljonus eiro apmērā. Tikai vēlāk paziņots, ka ieņēmumu kritumu iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu.

“Kas aizlāpīs caurumu? Zālēm jāpaceļ pievienotās vērtības nodokļa (PVN) no 12 līdz 23%, arī tūrisma pakalpojumiem, akcīzei,” sacīja Lembergs, norādot, ka arī vajadzības dažādam nozarēm, tai skaitā veselības un aizsardzības, aug. “Kur ņemt naudu? Atbilde: “To lai domā zirgs, tam galva lielāka. Lūk, jūsu atbilde,” norāda Lembergs.

Viņš uzsver, ka ne visi Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi atbilst reālajai situācijai, un ir vairākas nepilnības, kuras valdībai būtu jārisina. Taču tā vien izskatās, ka valdība kārtējo reizi ir nonākusi situācijā, kad tiek piedāvāts sasteigts risinājums. No vienas puses Finanšu ministrijas piedāvājumā ir daudz pozitīvu faktoru, piemēram, minimālās algas celšana, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma diferencēšana, uzņēmuma ienākuma nodokļa atcelšanu reinvestētai peļņai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, taču tas viss maksā pusmiljardu eiro.

Kā liecina Lemberga norādījumi, šobrīd FM piedāvājuma trūkst skaidrības par kompensācijas mehānismiem, nav modeļa, kur ņemt naudu veselības aprūpes jomā iecerētajām reformām un uzlabojumiem, un tas savukārt liecina, ka varbūt valdība nevar, liekot roku uz sirds, solīt labāku nākotni, jo piedāvātie labumi būs jākompensē, visticamāk, ar nodokļu celšanu.

Foto: Juris Prešņikovs