Lembergs: Pašvaldības ir kļuvušas par valdības ķīlniekiem
Valdības apstiprinātā nodokļu reforma ir padarījusi Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Finanšu budžeta komisijā ir izskatīts Ventspils pilsētas budžets, kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai domes komitejā un vēlāk tiks virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai. “Bet budžets sastādīts ar lielu piesardzību, jo saistībā ar valsts budžetu, kas tiks iesniegts Saeimā tikai 8. martā, ir lielas neskaidrības visām pašvaldībām,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka galvenā neskaidrība saistīta ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām. “Pateicoties nodokļu reformai, pašvaldībām būtiski samazinājās nodokļu bāze, jo tika samazināts neapliekamais minimums un palielināta atlaide par apgādājamo, un tā rezultātā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos faktiski stāv uz vietas,” norādīja politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, agrāk pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebija mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, taču tagad tie esot tikai 17%. “Valsts budžets strauji aug, bet pašvaldību budžets stāv uz vietas. Pēc mūsu prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums būs tikai tik liels, lai segtu inflāciju,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka tas nozīmē, ka pašvaldībās attīstība nenotiks.
Viņš skaidroja, ka parasti, kad mainīja nodokļus, kas negatīvi ietekmē pašvaldības, mainīja arī proporcijas, bet šoreiz tas netika izdarīts. “Tika solīts, ka tas 19,6% tiks iestrādāts budžetā, bet, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu, iznāk, ka katru gadu jālemj šis jautājums. Faktiski, pašvaldības nezina, kas tās sagaida nākamajā finanšu gadā,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka tas ietekmēs arī pašvaldību izdevumu posteņus, kurus nevarot mainīt, tai skaitā bērnudārzu un skolu finansēšanu, pabalstu nodrošināšanu utt.
“Ja nav šie 19,6% iestrādāti valsts budžetā 2019. gadam, tad pašvaldību budžetā mīnuss ir 104 miljoni eiro. Ja pašvaldībā ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tad tas ir 500 tūkstoši eiro. Mums tas ir gandrīz 2 miljoni,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka vislielākais trieciens – tas ir mazāk bagātām pašvaldībām.
Pēc viņa sacītā, skatoties no šādas pozīcijas, “nodokļu reforma ir ļoti neveiksmīga, nepārdomāta, netālredzīga un faktiski padara visas Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, un pēc būtības, ņemot vērā šo viedokli, ir pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kas runā par to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, ilgtermiņa ienākumiem,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka runa nav tikai par pašvaldību dzīvotspēju, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku likteņiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk