Lembergs: Pašvaldības ir kļuvušas par valdības ķīlniekiem
Valdības apstiprinātā nodokļu reforma ir padarījusi Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Finanšu budžeta komisijā ir izskatīts Ventspils pilsētas budžets, kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai domes komitejā un vēlāk tiks virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai. “Bet budžets sastādīts ar lielu piesardzību, jo saistībā ar valsts budžetu, kas tiks iesniegts Saeimā tikai 8. martā, ir lielas neskaidrības visām pašvaldībām,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka galvenā neskaidrība saistīta ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām. “Pateicoties nodokļu reformai, pašvaldībām būtiski samazinājās nodokļu bāze, jo tika samazināts neapliekamais minimums un palielināta atlaide par apgādājamo, un tā rezultātā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos faktiski stāv uz vietas,” norādīja politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, agrāk pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebija mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, taču tagad tie esot tikai 17%. “Valsts budžets strauji aug, bet pašvaldību budžets stāv uz vietas. Pēc mūsu prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums būs tikai tik liels, lai segtu inflāciju,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka tas nozīmē, ka pašvaldībās attīstība nenotiks.
Viņš skaidroja, ka parasti, kad mainīja nodokļus, kas negatīvi ietekmē pašvaldības, mainīja arī proporcijas, bet šoreiz tas netika izdarīts. “Tika solīts, ka tas 19,6% tiks iestrādāts budžetā, bet, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu, iznāk, ka katru gadu jālemj šis jautājums. Faktiski, pašvaldības nezina, kas tās sagaida nākamajā finanšu gadā,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka tas ietekmēs arī pašvaldību izdevumu posteņus, kurus nevarot mainīt, tai skaitā bērnudārzu un skolu finansēšanu, pabalstu nodrošināšanu utt.
“Ja nav šie 19,6% iestrādāti valsts budžetā 2019. gadam, tad pašvaldību budžetā mīnuss ir 104 miljoni eiro. Ja pašvaldībā ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tad tas ir 500 tūkstoši eiro. Mums tas ir gandrīz 2 miljoni,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka vislielākais trieciens – tas ir mazāk bagātām pašvaldībām.
Pēc viņa sacītā, skatoties no šādas pozīcijas, “nodokļu reforma ir ļoti neveiksmīga, nepārdomāta, netālredzīga un faktiski padara visas Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, un pēc būtības, ņemot vērā šo viedokli, ir pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kas runā par to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, ilgtermiņa ienākumiem,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka runa nav tikai par pašvaldību dzīvotspēju, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku likteņiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Alūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākJānis Upenieks: Par valsts parādu bez emocijām
Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības...
Lasīt tālāk