Lembergs: Pašvaldības ir kļuvušas par valdības ķīlniekiem

Valdības apstiprinātā nodokļu reforma ir padarījusi Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Finanšu budžeta komisijā ir izskatīts Ventspils pilsētas budžets, kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai domes komitejā un vēlāk tiks virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai. “Bet budžets sastādīts ar lielu piesardzību, jo saistībā ar valsts budžetu, kas tiks iesniegts Saeimā tikai 8. martā, ir lielas neskaidrības visām pašvaldībām,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka galvenā neskaidrība saistīta ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām. “Pateicoties nodokļu reformai, pašvaldībām būtiski samazinājās nodokļu bāze, jo tika samazināts neapliekamais minimums un palielināta atlaide par apgādājamo, un tā rezultātā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos faktiski stāv uz vietas,” norādīja politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, agrāk pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebija mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, taču tagad tie esot tikai 17%. “Valsts budžets strauji aug, bet pašvaldību budžets stāv uz vietas. Pēc mūsu prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums būs tikai tik liels, lai segtu inflāciju,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka tas nozīmē, ka pašvaldībās attīstība nenotiks.
Viņš skaidroja, ka parasti, kad mainīja nodokļus, kas negatīvi ietekmē pašvaldības, mainīja arī proporcijas, bet šoreiz tas netika izdarīts. “Tika solīts, ka tas 19,6% tiks iestrādāts budžetā, bet, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu, iznāk, ka katru gadu jālemj šis jautājums. Faktiski, pašvaldības nezina, kas tās sagaida nākamajā finanšu gadā,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka tas ietekmēs arī pašvaldību izdevumu posteņus, kurus nevarot mainīt, tai skaitā bērnudārzu un skolu finansēšanu, pabalstu nodrošināšanu utt.
“Ja nav šie 19,6% iestrādāti valsts budžetā 2019. gadam, tad pašvaldību budžetā mīnuss ir 104 miljoni eiro. Ja pašvaldībā ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tad tas ir 500 tūkstoši eiro. Mums tas ir gandrīz 2 miljoni,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka vislielākais trieciens – tas ir mazāk bagātām pašvaldībām.
Pēc viņa sacītā, skatoties no šādas pozīcijas, “nodokļu reforma ir ļoti neveiksmīga, nepārdomāta, netālredzīga un faktiski padara visas Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, un pēc būtības, ņemot vērā šo viedokli, ir pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kas runā par to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, ilgtermiņa ienākumiem,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka runa nav tikai par pašvaldību dzīvotspēju, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku likteņiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk