Lembergs: OIK reforma ir noziedznieciska
Šogad saņemtie elektrības rēķini nesuši nepatīkamu pārsteigumu lielai daļai mājsaimniecību un uzņēmumu. Elektrības rēķinu kāpums saistīts ar subsidētās enerģijas maksājumu jeb tā dēvētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu. Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda – viņš valdību aicinājis atcelt OIK, taču šis ieteikums nav ticis ņemts vērā.
Ceturtdien, 15. februārī preses konferencē Lembergs norādīja, ka elektroenerģijas cena pieaugusi uz OIK rēķina. “Kur ir knifs? Veselai rindai samazināja maksājumu – bagātajiem un lielajiem uzņēmumiem jāmaksā mazāk. Ja kādam ir jāmaksā mazāk, tad to jāsedz kam? Darba tautai un visiem mazajiem patērētājiem,” skaidroja Lembergs.
Viņš norāda – sanāk, ka “mazie patērētāji maksā, lai lielajiem būtu labāka dzīve”. “Tā ir cūcība augstākajā mērā,” uzsver Ventspils mērs.
Lembergs atzina, ka ir valdību mudinājis cīnīties par OIK atcelšanu, taču viņa ieteikumi nav ņemti vērā. “Starpnacionālā komisija Ekonomikas ministrijas vadītājus prata pārliecināt (….) bet šis lēmums ir absolūti ačgārns un nepareizs, es pat teiktu, noziedzniecisks,” uzsvēra Lembergs, aicinot pārrēķināt, cik daudz cilvēkiem nāksies pārmaksāt OIK dēļ.
Viņš gan min, ka OIK reforma jau aizsākta sen Valda Dombrovska valdības laikā. “Kur ir tie varoņi? Re, kur vajadzēja parlamentāro izmeklēšanas komisiju,” norādīja Lembergs.
Viņš pats arī uzsver, ka visi tie varoņi ir zināmi. “Zatlera – Dombrovska valdība! Sniedza OIK atļaujas pa labi pa kreisi! Mēs visi par to maksājam un maksāsim vēl divdesmit gadus!” tā Lembergs.
Jau vēstīts, ka vislielāko sašutumu par konkrēto situāciju pauduši lauksaimnieki, kuriem janvāra elektroenerģijas rēķini ir 40% – 60% augstāki nekā rēķini par decembri.
Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota.
Tāpat ziņots, ja Ekonomikas ministrija neatrisinās situāciju, kuras dēļ zemniekiem elektrības rēķini pieauguši par 40%–80%, “Zemnieku saeima” martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk