Lembergs: OIK likvidācijas jautājumā brīnumus negaidiet
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pārliecināts, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) tuvākajā nākotnē netiks atcelta un publiskajā telpā izteiktie solījumi ir tikai politiska retorika.
Komentējot ziņu, ka sākts darbs pie OIK un tarifu samazināšanas, Lembergs atzina, ka uz OIK atcelšanu aizvien raugās skeptiski.
“Kā es saprotu, tur tiks atņemtas 200 licences. Tur nebija dati, cik viņiem ir tā jauda, ko viņi saražo un cik ir OIK maksājums. Tādēļ ir grūti spriest, jo tādu ciparu šobrīd nav,” norādīja Lembergs, tajā pašā laikā pieļaujot, ka tas varētu būt arī politisks paziņojums.
“Iespējams, ka tas visdrīzāk ir politisks paziņojums un tam satura īsti nav. Iespējams, ka tās licences nemaz netiek izmantotas. Pati ideja ir pareiza, un labi, ka tiek likvidēts, ja tur kaut kas tiek pārkāpts, bet es domāju, ka ekonomikas ministrs ir vairāk nekā neapskaužamā stāvoklī,” uzsvēra Lembergs, turpinot, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro ir vēlme OIK likvidēt, taču viņa koalīcijā ir par daudz OIK turpināšanā ieinteresētu personu.
“Es domāju, ka OIK likvidācijas ziņā nekas radikāls nenotiks. Tāda ir mana dziļākā pārliecība,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa domām, OIK pēc savas būtības ir netaisnīgs, jo ir vesela virkne termoelektrostaciju, kas ražo ne tikai siltumu, bet arī elektrību, un viņi saņem šo dubulttarifu. “Tāpēc siltuma tarifs ir būtiski lētāks un tas ir lētāks Rīgā, tāpēc, ka mēs, ventspilnieki, maksājam dārgāk par elektrību,” skaidroja politiķis.
“Tādēļ sekosim līdzi solījumu pildīšanai. OIK gan jau bija jābūt atceltai, bet pagaidām nekas nav izdarīts. Bet ekonomikas ministram es jūtu līdzi. Viņam nav viegli un nebūs viegli šajā jautājumā,” piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk