• Tweet

Administratīvi teritoriālās reformas autori joprojām nav pateikuši, kādi būs iedzīvotāju ieguvumi no šīs reformas, intervijā Neatkarīgajai sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs uzsvēra, ka tā, par ko runā esošā valdība, tā nav nekāda administratīvi teritoriālā reforma. “Nejauksim! Ir tikai robežu maiņa. Administratīvi teritoriālā reforma ir tad, ja tiek reformēta visa valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Bet tur nekas nemainās! Par administratīvi teritoriālo reformu varētu runāt, ja valsts deleģētu pašvaldībām daļu no savām funkcijām un vienādotu valsts pārvaldes teritoriālo struktūru. Nekā tāda nav. Mainās robežas un vietējo deputātu skaits,” norādīja politiķis.

Viņa ieskatā, šī “reforma” nav izdevīga nedz pilsētu, nedz novadu iedzīvotājiem. “Piemēram, Ventspils novadam nav izdevīgi tāpēc, ka pilsētas pārstāvniecība būs lielāka, jo iedzīvotāju skaits lielāks. Pilsētas iedzīvotāji neizpratīs viensētas vajadzības Ventspils novadā. Novada pašvaldība ir daudz tuvāka lauku cilvēkam nekā pilsētas pašvaldība. Tālāk. Ventspils novada parādu slogs ir četrreiz lielāks nekā pilsētai. Kāpēc pilsētas iedzīvotājiem būtu jāsedz novada iedzīvotāju parādi? Turklāt nav tādu problēmu, kurus atsevišķi nevarētu atrisināt novads vai pilsēta. Ja vajag – darbojamies kopā,” skaidroja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, “reformas” autori nav pateikuši, kādi būs iedzīvotāju ieguvumi. “Kāds ieguvums būs, piemēram, Annai Jūrkalnē, ja Ventspili pievienos Jūrkalnei, pazeminot lielās pilsētas statusu?” retoriski vaicāja politiķis.

“Mums tik ļoti patīk ieklausīties visādās OECD rekomendācijās, un ASV finanšu ministrijas rekomendācijas ir kā patiesība pēdējā instancē. Bet ir arī Eiropas Padomes rekomendācijas par pašvaldību robežu grozīšanu, un tās Latvijas valsts šobrīd ignorē. Tur teikts, ka reformu veicējiem jāsaskaņo reformas mērķi ar tiem, uz kuriem tā attiecas. Šie mērķi jāsaskaņo ar vietējām pašvaldībām, kam savukārt jārespektē iedzīvotāji, jāvērtē viņu apmierinātība ar esošo situāciju. Valdība pat nav mēģinājusi mērīt šo apmierinātību, aptaujāt iedzīvotājus – kur viņi īsti grib, tajā vai tajā novadā? Padomju Savienībā mainīja vietējo padomju robežas, tomēr augstākā vara vismaz vietējos priekšniekos ieklausījās… Mēs, pamatojoties uz EP nosacījumiem, patlaban gatavojam ministrijai (VARAM) vēstuli par rekomendācijām, kas ir pārkāptas. Ja tās tiek masveidā pārkāptas, tas nozīmē, ka reforma ir nelikumīga. Izskatās, ka šīs “reformas” bīdītāji ir iecirtušies: viņi grib parādīt spēju bezjēdzīgi spītēties. Ir tikai politiski mērķi,” secināja Lembergs.

Pēc viņa domām, tā kā ZZS zaudēja Saeimas vēlēšanās, tāpēc jaunais politiskais spēks – Attīstībai/PAR!- cer, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās tas varēs iegūt varu jaunajos novados. Arī attiecībā uz Ventspili ir tāds mērķis. “Bet ir tāds dokuments Latvijas stratēģija 2030. Ja šajā “reformā” paredzēts, ka saglabājas divas pilsētas – Rīga un Jūrmala -, tas nozīmē, ka Latvijā vairāk pilsētu nav. Bet Stratēģijā Rīga ir definēta kā Eiropas metropole, tostarp Liepāja, Ventspils un Daugavpils definētas kā Baltijas jūras reģiona pilsētas, pārējās ir nacionālas un reģionālās nozīmes pilsētas. Bet nevar taču vienā dokumentā vērtēt pilsētas pēc nozīmes darba dalīšanā, savukārt citā – pēc politiskās pārliecības. Izsvītrojiet Ventspili no savas kartes, bet Ventspils paliks kā nozīmīga ES transporta pamattīkla sastāvdaļa, caur kuru iet ES galvenais ceļš un kur atrodas ES nozīmes osta,” norādīja Lembergs.

Foto: F64