Lembergs norāda uz sabiedrisko mediju kalpošanu pie varas esošajai elitei

Laikā, kad premjers Krišjānis Kariņš (JV) izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP!), norādot uz problēmām ar vakcīnu pieejamības plānu, medijos bija redzams tikai pozīcijas viedoklis. Uz to žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, paužot neizpratni, kā, ņemot vērā šādu situāciju, Latvija var mācīt Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko demokrātiju?
Viņš uzsvēra, ka šobrīd izskatās, ka Latvijas parlamentā vispār opozīcija neeksistē. Pēc Lemberga sacītā, šobrīd opozīcijai kategoriski ir liegtas jebkādas iespējas kaut vismazākajā mērā paust savu viedokli, piemēram, tik būtiskā jautājumā kā veselības ministres demisijas pieprasījums un Covid-19 krīzes pārvarēšana.
Viņš uzvēra, ka šajos tematos Latvijas Televīzija nav devusi vārdu opozīcijai: “LTV pirmajā kanālā valdošā koalīcija un Kariņš opozīcijai nedeva vārdu. Ar kādām tiesībām Rinkēvičs, Valsts prezidents Levits, premjers Kariņš māca Lukašenko, ka vajag toleranti attiekties pret opozīciju, ja paši to neievēro? Es nezinu, vai Lukašenko dod vārdu opozīcijai valdības TV kanālā, varbūt jau, ka nedod, bet tas ir pilnīgi tāpat kā Latvijā. Kariņš nav sliktāks un nav arī labāks par Lukašenko, jo valdības televīzijas kanālos opozīcijai ir liegtas tiesības paust savu viedokli.”
Viņš pauda neizpratni, kāpēc opozīcijai nav tiesības paust savu viedokli raidījumos, kas pastāv no nodokļu maksātāju naudas: “LTV Panorāmā runā par ārkārtējo situāciju, par veselības ministres demisiju, pēc tam seko raidījums “Šodienas jautājums” – tajos deva vārdu opozīcijai? Nē, runāja tikai pozīcija un augstākais priekšnieks Levits.”
Esot vien daži izņēmumi, kuros, pēc politiķa sacītā, Kariņš un viņam pakļautībā esošā valdības televīzija un radio uzskata, ka “būtu labi, ja tur būtu opozīcijas līderi”: “Tā ir absolūti nožēlojamā aina!”
“Kāpēc nedeva vārdu opozīcijai? Pie mums ir Baltkrievija? Nē, teiks, ka mēs esam demokrātiska valsts, bet tad kāpēc nedod vārdu opozīcijai? Tāpēc, ka mēs neesam demokrātiska valsts, jo Valsts radio un televīzija kalpo pozīcijai – pie varas esošajai elitei, bet rietumi neprotestē. Kāpēc?” komentēja Lembergs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk