Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita apgalvojumus, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās, Lembergs norādīja, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums un tai nav ieņēmumu.
“Pirmais, kas Linkaitam būtu jāzina, ka ne Ventspils ostai, ne Liepājas ostai nekādu ieņēmumu nav. Ja viņš runā par juridisku personu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu vai Ventspils brīvostas pārvaldi – tad tādas ir un par to arī vajag runāt. Ja tu vadi Satiksmes ministriju, tad tiec skaidrībā, sākot ar ģeogrāfiju, beidzot ar likumiem,” ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.
“Otrkārt, lai viņš [Linkaits] pierāda, ka, veidojot no valsts iestādes uz kapitālsabiedrību, no tā palielināsies ieņēmumi. Viņam šādu pierādījumu nav un arī nevar būt,” uzsvēra politiķis.
Savukārt, komentējot Linkaita paziņojumus, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai, Lembergs pauda, ka “atkal – Linkaits nesaprot, ka piestātne nav nekāda saimnieciskā darbība. Jā, tā tiek izmantota, bet tas ir tāpat kā šoseja Ventspils–Rīga. Piestātne ir infrastruktūra. Tāpat kā kuģošanas kanāls – tā ir būve un publiskā infrastruktūra, līdz ar to tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi netiek paredzēti publiskai infrastruktūrai, ar ko tad ostu infrastruktūra ir sliktāka par šosejām, kur nauda tiks tērēta? Ar ko sliktāka par Latvijas dzelzceļu? Ar ko sliktāka par lidostu “Rīga”? Ar ko sliktāka par Latvijas gaisa satiksmi? Cilvēks vada nozari un nesaprot, kas ir publiskā infrastruktūra. Šī publiskā infrastruktūra, tāpat kā šoseja, būtu jāizmanto par velti,” sacīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka faktiski Eiropas Komisija nav pret Eiropas līdzekļu izmantošanu ostu darbības nodrošināšanai, līdz ar to “Linkaits atkal melo!”
“Protams, ka, ja Linkaits kā ministrs un Ministru kabinets iet uz priekšu, sakot, ka [līdzekļus] nevajag. Un, protams, Brisele jau neuzspiedīs,” piebilda politiķis.
Tāpat Linkaits paziņojis, ka “nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai”.
“Viņš nesaprot, ka industriālā teritorija un brīvosta – tas ir viens un tas pats. Tas ir vienots veselums. Linkaits to nesaprot – viņš nodala ostas darbības un industriālo teritoriju. Ir MK noteikumi, kas iezīmē robežas brīvostas teritorijai, kur notiek ne tikai kravu pārkraušana, bet arī industriālā attīstība, un tā ir tā jēga. Cilvēks pat nesaprot, kāda jēga pirms 25 gadiem ir bijusi, veidojot šāda veida projektu,” sacīja Lembergs.
Tāpat ministrs apgalvojis, ka līdzekļi ir jāiegulda rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā. “Pirmkārt, apgalvot to, ka rekonstrukcijā līdzekļi netiek ieguldīti – to var tikai pilnīgs analfabēts. Linkaita kungs, tikko pabeidza Dienvidu mola rekonstrukciju – tā taču ir infrastruktūra. Viņš vispār nesaprot, kas ir osta. Tālāk – ūdens ceļu izveidošana. Par kādiem ūdens ceļiem viņš runā? Tas ir nevis ūdens ceļš, bet tas ir kuģošanas kanāls. Ūdens ceļš un kuģošanas kanāls – tie ir absolūti dažādi jēdzieni. Viņam kā ministram ir jāsaprot šo terminu jēga. [..] Tālāk – velkoņu pakalpojums – to sniedz privātas kompānijas. Velkoņu pakalpojumus valsts struktūra sniedza Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā, kura pārstāja eksistēt 1991. gadā. Linkaits vēl aizvien domā, ka mums ir PSRS, jo viņš runā ar jēdzieniem, kādi bija spēki tai laikā. Ir pagājuši 30 gadi, un viņš ir satiksmes ministrs!” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Viņš turpināja, ka “Linkaits gan skaitījās milzu eksperts transporta jomā”. Lembergs gan ieteiktu Linkaitam nerunāt vispār.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk