Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita apgalvojumus, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās, Lembergs norādīja, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums un tai nav ieņēmumu.
“Pirmais, kas Linkaitam būtu jāzina, ka ne Ventspils ostai, ne Liepājas ostai nekādu ieņēmumu nav. Ja viņš runā par juridisku personu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu vai Ventspils brīvostas pārvaldi – tad tādas ir un par to arī vajag runāt. Ja tu vadi Satiksmes ministriju, tad tiec skaidrībā, sākot ar ģeogrāfiju, beidzot ar likumiem,” ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.
“Otrkārt, lai viņš [Linkaits] pierāda, ka, veidojot no valsts iestādes uz kapitālsabiedrību, no tā palielināsies ieņēmumi. Viņam šādu pierādījumu nav un arī nevar būt,” uzsvēra politiķis.
Savukārt, komentējot Linkaita paziņojumus, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai, Lembergs pauda, ka “atkal – Linkaits nesaprot, ka piestātne nav nekāda saimnieciskā darbība. Jā, tā tiek izmantota, bet tas ir tāpat kā šoseja Ventspils–Rīga. Piestātne ir infrastruktūra. Tāpat kā kuģošanas kanāls – tā ir būve un publiskā infrastruktūra, līdz ar to tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi netiek paredzēti publiskai infrastruktūrai, ar ko tad ostu infrastruktūra ir sliktāka par šosejām, kur nauda tiks tērēta? Ar ko sliktāka par Latvijas dzelzceļu? Ar ko sliktāka par lidostu “Rīga”? Ar ko sliktāka par Latvijas gaisa satiksmi? Cilvēks vada nozari un nesaprot, kas ir publiskā infrastruktūra. Šī publiskā infrastruktūra, tāpat kā šoseja, būtu jāizmanto par velti,” sacīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka faktiski Eiropas Komisija nav pret Eiropas līdzekļu izmantošanu ostu darbības nodrošināšanai, līdz ar to “Linkaits atkal melo!”
“Protams, ka, ja Linkaits kā ministrs un Ministru kabinets iet uz priekšu, sakot, ka [līdzekļus] nevajag. Un, protams, Brisele jau neuzspiedīs,” piebilda politiķis.
Tāpat Linkaits paziņojis, ka “nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai”.
“Viņš nesaprot, ka industriālā teritorija un brīvosta – tas ir viens un tas pats. Tas ir vienots veselums. Linkaits to nesaprot – viņš nodala ostas darbības un industriālo teritoriju. Ir MK noteikumi, kas iezīmē robežas brīvostas teritorijai, kur notiek ne tikai kravu pārkraušana, bet arī industriālā attīstība, un tā ir tā jēga. Cilvēks pat nesaprot, kāda jēga pirms 25 gadiem ir bijusi, veidojot šāda veida projektu,” sacīja Lembergs.
Tāpat ministrs apgalvojis, ka līdzekļi ir jāiegulda rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā. “Pirmkārt, apgalvot to, ka rekonstrukcijā līdzekļi netiek ieguldīti – to var tikai pilnīgs analfabēts. Linkaita kungs, tikko pabeidza Dienvidu mola rekonstrukciju – tā taču ir infrastruktūra. Viņš vispār nesaprot, kas ir osta. Tālāk – ūdens ceļu izveidošana. Par kādiem ūdens ceļiem viņš runā? Tas ir nevis ūdens ceļš, bet tas ir kuģošanas kanāls. Ūdens ceļš un kuģošanas kanāls – tie ir absolūti dažādi jēdzieni. Viņam kā ministram ir jāsaprot šo terminu jēga. [..] Tālāk – velkoņu pakalpojums – to sniedz privātas kompānijas. Velkoņu pakalpojumus valsts struktūra sniedza Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā, kura pārstāja eksistēt 1991. gadā. Linkaits vēl aizvien domā, ka mums ir PSRS, jo viņš runā ar jēdzieniem, kādi bija spēki tai laikā. Ir pagājuši 30 gadi, un viņš ir satiksmes ministrs!” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Viņš turpināja, ka “Linkaits gan skaitījās milzu eksperts transporta jomā”. Lembergs gan ieteiktu Linkaitam nerunāt vispār.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk