Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita apgalvojumus, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās, Lembergs norādīja, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums un tai nav ieņēmumu.
“Pirmais, kas Linkaitam būtu jāzina, ka ne Ventspils ostai, ne Liepājas ostai nekādu ieņēmumu nav. Ja viņš runā par juridisku personu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu vai Ventspils brīvostas pārvaldi – tad tādas ir un par to arī vajag runāt. Ja tu vadi Satiksmes ministriju, tad tiec skaidrībā, sākot ar ģeogrāfiju, beidzot ar likumiem,” ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.
“Otrkārt, lai viņš [Linkaits] pierāda, ka, veidojot no valsts iestādes uz kapitālsabiedrību, no tā palielināsies ieņēmumi. Viņam šādu pierādījumu nav un arī nevar būt,” uzsvēra politiķis.
Savukārt, komentējot Linkaita paziņojumus, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai, Lembergs pauda, ka “atkal – Linkaits nesaprot, ka piestātne nav nekāda saimnieciskā darbība. Jā, tā tiek izmantota, bet tas ir tāpat kā šoseja Ventspils–Rīga. Piestātne ir infrastruktūra. Tāpat kā kuģošanas kanāls – tā ir būve un publiskā infrastruktūra, līdz ar to tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi netiek paredzēti publiskai infrastruktūrai, ar ko tad ostu infrastruktūra ir sliktāka par šosejām, kur nauda tiks tērēta? Ar ko sliktāka par Latvijas dzelzceļu? Ar ko sliktāka par lidostu “Rīga”? Ar ko sliktāka par Latvijas gaisa satiksmi? Cilvēks vada nozari un nesaprot, kas ir publiskā infrastruktūra. Šī publiskā infrastruktūra, tāpat kā šoseja, būtu jāizmanto par velti,” sacīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka faktiski Eiropas Komisija nav pret Eiropas līdzekļu izmantošanu ostu darbības nodrošināšanai, līdz ar to “Linkaits atkal melo!”
“Protams, ka, ja Linkaits kā ministrs un Ministru kabinets iet uz priekšu, sakot, ka [līdzekļus] nevajag. Un, protams, Brisele jau neuzspiedīs,” piebilda politiķis.
Tāpat Linkaits paziņojis, ka “nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai”.
“Viņš nesaprot, ka industriālā teritorija un brīvosta – tas ir viens un tas pats. Tas ir vienots veselums. Linkaits to nesaprot – viņš nodala ostas darbības un industriālo teritoriju. Ir MK noteikumi, kas iezīmē robežas brīvostas teritorijai, kur notiek ne tikai kravu pārkraušana, bet arī industriālā attīstība, un tā ir tā jēga. Cilvēks pat nesaprot, kāda jēga pirms 25 gadiem ir bijusi, veidojot šāda veida projektu,” sacīja Lembergs.
Tāpat ministrs apgalvojis, ka līdzekļi ir jāiegulda rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā. “Pirmkārt, apgalvot to, ka rekonstrukcijā līdzekļi netiek ieguldīti – to var tikai pilnīgs analfabēts. Linkaita kungs, tikko pabeidza Dienvidu mola rekonstrukciju – tā taču ir infrastruktūra. Viņš vispār nesaprot, kas ir osta. Tālāk – ūdens ceļu izveidošana. Par kādiem ūdens ceļiem viņš runā? Tas ir nevis ūdens ceļš, bet tas ir kuģošanas kanāls. Ūdens ceļš un kuģošanas kanāls – tie ir absolūti dažādi jēdzieni. Viņam kā ministram ir jāsaprot šo terminu jēga. [..] Tālāk – velkoņu pakalpojums – to sniedz privātas kompānijas. Velkoņu pakalpojumus valsts struktūra sniedza Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā, kura pārstāja eksistēt 1991. gadā. Linkaits vēl aizvien domā, ka mums ir PSRS, jo viņš runā ar jēdzieniem, kādi bija spēki tai laikā. Ir pagājuši 30 gadi, un viņš ir satiksmes ministrs!” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Viņš turpināja, ka “Linkaits gan skaitījās milzu eksperts transporta jomā”. Lembergs gan ieteiktu Linkaitam nerunāt vispār.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk