Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita apgalvojumus, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās, Lembergs norādīja, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums un tai nav ieņēmumu.
“Pirmais, kas Linkaitam būtu jāzina, ka ne Ventspils ostai, ne Liepājas ostai nekādu ieņēmumu nav. Ja viņš runā par juridisku personu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu vai Ventspils brīvostas pārvaldi – tad tādas ir un par to arī vajag runāt. Ja tu vadi Satiksmes ministriju, tad tiec skaidrībā, sākot ar ģeogrāfiju, beidzot ar likumiem,” ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.
“Otrkārt, lai viņš [Linkaits] pierāda, ka, veidojot no valsts iestādes uz kapitālsabiedrību, no tā palielināsies ieņēmumi. Viņam šādu pierādījumu nav un arī nevar būt,” uzsvēra politiķis.
Savukārt, komentējot Linkaita paziņojumus, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai, Lembergs pauda, ka “atkal – Linkaits nesaprot, ka piestātne nav nekāda saimnieciskā darbība. Jā, tā tiek izmantota, bet tas ir tāpat kā šoseja Ventspils–Rīga. Piestātne ir infrastruktūra. Tāpat kā kuģošanas kanāls – tā ir būve un publiskā infrastruktūra, līdz ar to tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi netiek paredzēti publiskai infrastruktūrai, ar ko tad ostu infrastruktūra ir sliktāka par šosejām, kur nauda tiks tērēta? Ar ko sliktāka par Latvijas dzelzceļu? Ar ko sliktāka par lidostu “Rīga”? Ar ko sliktāka par Latvijas gaisa satiksmi? Cilvēks vada nozari un nesaprot, kas ir publiskā infrastruktūra. Šī publiskā infrastruktūra, tāpat kā šoseja, būtu jāizmanto par velti,” sacīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka faktiski Eiropas Komisija nav pret Eiropas līdzekļu izmantošanu ostu darbības nodrošināšanai, līdz ar to “Linkaits atkal melo!”
“Protams, ka, ja Linkaits kā ministrs un Ministru kabinets iet uz priekšu, sakot, ka [līdzekļus] nevajag. Un, protams, Brisele jau neuzspiedīs,” piebilda politiķis.
Tāpat Linkaits paziņojis, ka “nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai”.
“Viņš nesaprot, ka industriālā teritorija un brīvosta – tas ir viens un tas pats. Tas ir vienots veselums. Linkaits to nesaprot – viņš nodala ostas darbības un industriālo teritoriju. Ir MK noteikumi, kas iezīmē robežas brīvostas teritorijai, kur notiek ne tikai kravu pārkraušana, bet arī industriālā attīstība, un tā ir tā jēga. Cilvēks pat nesaprot, kāda jēga pirms 25 gadiem ir bijusi, veidojot šāda veida projektu,” sacīja Lembergs.
Tāpat ministrs apgalvojis, ka līdzekļi ir jāiegulda rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā. “Pirmkārt, apgalvot to, ka rekonstrukcijā līdzekļi netiek ieguldīti – to var tikai pilnīgs analfabēts. Linkaita kungs, tikko pabeidza Dienvidu mola rekonstrukciju – tā taču ir infrastruktūra. Viņš vispār nesaprot, kas ir osta. Tālāk – ūdens ceļu izveidošana. Par kādiem ūdens ceļiem viņš runā? Tas ir nevis ūdens ceļš, bet tas ir kuģošanas kanāls. Ūdens ceļš un kuģošanas kanāls – tie ir absolūti dažādi jēdzieni. Viņam kā ministram ir jāsaprot šo terminu jēga. [..] Tālāk – velkoņu pakalpojums – to sniedz privātas kompānijas. Velkoņu pakalpojumus valsts struktūra sniedza Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā, kura pārstāja eksistēt 1991. gadā. Linkaits vēl aizvien domā, ka mums ir PSRS, jo viņš runā ar jēdzieniem, kādi bija spēki tai laikā. Ir pagājuši 30 gadi, un viņš ir satiksmes ministrs!” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Viņš turpināja, ka “Linkaits gan skaitījās milzu eksperts transporta jomā”. Lembergs gan ieteiktu Linkaitam nerunāt vispār.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālāk