• Tweet

Nav saprotams, ko Valsts prezidents Egils Levits domā, rosinot veidot Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu, intervijā portālam “Ventas Balss” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.

Kā zināms, prezidents Levits uzstājoties diskusijā “Vēstures mācība: vieta stundu sarakstā un loma Satversmes vērtību apguvē”, norādījis, ka šādi institūti faktiski pastāv visās valstīs, kas ir piedzīvojušas totalitārus režīmus. Igaunijā tas ir Vēsturiskās atmiņas institūts, Lietuvā – Genocīda un pretestības institūts, Polijā – Vēsturiskās atmiņas institūts. Arī Čehijā, Slovākijā, Ukrainā, Vācijā ir šādas institūcijas, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas pastāvīgi, kam valsts ir devusi uzdevumu to darīt.

“Tas nav tikai entuziastu pulciņš – kas ir ļoti labi –, bet ilgstoši ar to nepietiek. Es domāju, ka mums arī ir jāsaņemas un jārada šāda veida institūcija. Tas būtu konsekvents risinājums. Patlaban šo uzdevumu daļēji pilda Latvijas Okupācijas muzejs, taču tam patiesībā ir cita misija. Institūta uzdevums jo īpaši būtu atsegt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tā atbildībā būtu ne tikai vēstures pētniecība, bet it sevišķi Latvijas vēstures un Latvijas valsts vērtību komunikācija gan Latvijas sabiedrībai, gan ārvalstīs,” norādīja Levits.

Pēc Lemberga teiktā, nav saprotams “ko tad šis institūts darīs tajās vēsturiskajās atmiņās. Kas tās par atmiņām? Otra daļa ir demokrātiskās izglītības institūts. Ko nozīmē demokrātiskā izglītība? Vesels institūts nodarbosies ar demokrātisku izglītību. Viņš vispār saprot, ko viņš tur runā? Viņš [Levits] grib būt oriģināls, bet viņam nesanāk.”

Foto: F64