• Tweet

Ja visa Saeima rīkojas, lai neļautu manam advokātam runāt, tas nozīmē, ka esmu ārkārtīgi bīstams politiskajai elitei, komentējot deputātu ierosinājumu ierobežot tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Latvijas valsts konsekventi realizē politiku, lai liegtu cilvēkam tiesības uz aizstāvību un pilnībā ignorētu to Latvijas Republikas Satversmes sadaļu, kas runā par cilvēktiesībām,” uzsvēra Lembergs.

Runājot par to, ko dara valsts, lai apsūdzētais nevarētu aizstāvēties, Lembergs norādīja uz vairākiem punktiem, sākot ar to, ka vispirms valsts arestē finanšu līdzekļus, lai apsūdzētajam nebūtu iespēja samaksāt advokātam. “Ja jūs nevarat samaksāt advokātam, tad to advokātu jums izvēlas valsts un šis advokāts atskaitās valstij, ne jums. Formāli jūs esat klients, bet faktiski tā ir valsts,” uzsvēra Lembergs.

“Otrkārt, kas attiecas arī uz manu lietu, prokurors nosaka, kuri advokāti drīkst mani aizstāvēt. Viņi sastādīja sarakstu ar tiem advokātiem, kuri drīkst mani aizstāvēt. Bet, ja tajā parādās kāds cits, piemēram, manā gadījumā tas bija Jānis Lāma, tad, lai neļautu viņam sniegt man advokāta palīdzību, prokurors noteica, ka viņš ir liecinieks, līdz ar to viņš nevar mani aizstāvēt. Bet kad vajadzēja pratināt lieciniekus, Lāmu neaicināja pratināt,” turpināja politiķis.

“Nākošais – prokurors salasa tā saucamos pierādījumus. Viņš var iesniegt tiesā jebkurus pierādījumus un jūs nevarat iebilst kā apsūdzētais, ka, piemēram, tas neattiecas uz lietu un aizņems nevajadzīgu tiesas laiku. Jums tādu tiesību nav,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka prokuroram gan tādas tiesības ir un 90% gadījumu tiesa piekrīt prokuroram. “Un tad sakiet, vai jums ir iespēja notikumus atainot ne tā, kā to grib prokurors?” retoriski vaicāja Lembergs.

Tāpat prokurors, pirms nosūta lietu uz tiesu, izvēlas, kurus materiālus iekļaut lietā, un liela daļa no tiem paliek prokuratūras tiesvedībā. “Viņš atlasa to, kas ir izdevīgi apsūdzībai, bet neiekļauj to, kas ir izdevīgi aizstāvībai,” skaidroja Lembergs.

“Tālāk – liecinieki. Prokurori iesniedz liecinieku sarakstu, un neviens nevar noraidīt šos lieciniekus. Manā gadījumā prokurors iesniedza 90 lieciniekus un visus pratināja, neraugoties uz to, vai tas attiecas uz lietu, vai neattiecas. Man tādu tiesību nav. [..] Tā attiecība ir apmēram 1:30. 30 ir apsūdzības liecinieki, bet mums atļauj nopratināt vienu aizstāvības liecinieku,” turpināja Lembergs.

Tas pats nevienlīdzības princips ir vērojams attiecībā uz lūgumu pieteikšanu. “Ja prokurors piesaka lūgumu, viņu ne reizi nepārtrauc. Viņš var runāt ko grib, cik grib un kādā apjomā grib. Ja mēs piesakām lūgumu, mums neļauj pamatot mūsu lūgumu. Ja jums neļauj motivēt jūsu lūgumu, kā jūs varat to pamatot?” uz neloģisko pieeju norādīja Lembergs.

“Tālāk. Man saslima advokāts. Man pateica, ka man mēneša laikā jāatrod advokāts, kurš būtu brīvs un kuram nav jāiet uz tiesām. Es tādu nevaru atrast. Tādu nav. Bet valsts man nozīmē aizstāvi, kurš ir aizņemts citās lietās. Ja es izvēlos, viņš nedrīkst būt aizņemts, bet, ja izvēlas valsts, tad drīkst. Ja es nevaru izvēlēties savu advokātu, tad kā? Un tagad sanāk, ka valsts izvēlēts advokāts rakstīs manu aizstāvības runu,” rezumēja Lembergs.

“Tā kā nešaubos, ka tas ir sveiciens Aivaram Lembergam,” piebilda Ventspils mērs.

Foto: F64