Lembergs: Latvijas iestāšanās OECD nav uzlabojusi valsts konkurētspējas indeksu
Darbības, kas veiktas, lai iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), nav uzlabojušas Latvijas pozīciju pasaules valstu konkurētspējas novērtējumā (Global Competitiveness Report), norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs uzsvēra, ka Latvijai pirms iestāšanās OECD bija augstāks kredītreitings nekā organizācijas dalībvalstīm, tai skaitā Īslandei, Itālijai, Spānijai, Slovēnijai, Portugālei, Grieķijai, Ungārijai, Turcijai un Meksikai.
“Tika deklarēts un pārmests, ka es nesaprotu, ka OECD garantē, ka Latvijā nebūšot korupcijas, ka kredītreitings būs labs, arī Latvijas pozīciju pasaules valstu konkurētspējas novērtējumā būs augstāka,” klāstīja Lembergs.
“Iestājāmies un nokritām uz leju. Es visu laiku teicu, ka iestāšanās kāda organizācijā neko negarantē,” uzsvēra Ventspils mērs, apliecinot, ka tie ir absolūti meli, ka dalība OECD kaut kādā veidā nosaka valsts kredītreitingu. “Valstis ir OECD dalībnieces, bet viņām ir vai nu ļoti zemi vai zemi kredītreitingi. Un tas tikai pierāda, ka dalība neko nenodrošina,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no kaimiņu valstīm Lietuvas un Igaunijas.
Tāpat vēstīts, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) 2. jūnijā Parīzē parakstīja Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD. Savukārt 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nosacījumiem”, kurš stājās spēkā 30. jūnijā.
Foto: Juris Presņikovs
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk