Lembergs: Kariņa valdības rosinātās izmaiņas nodokļos paredz sliktāku dzīvi pašvaldību iedzīvotājiem
Kariņa valdības plāni pašvaldībām Latvijā atņemt 105 miljonus eiro samazinās reģionu attīstības iespējas, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju no patlaban esošajiem 20% uz 25%, kas nosaka, ka tādējādi pašvaldību budžetā ienāks 75% IIN, līdzšinējo 80% vietā, Lembergs norādīja, ka izmaiņas IIN proporcijā pašvaldību budžetos 2021. gadā radīs ieņēmumu samazinājumu 105 miljonu eiro apmērā.
“Valsts pamatbudžets nodokļu reformas rezultātā kļūs bagātāks, bet pašvaldību budžetos veidosies caurums 105 miljonu eiro apmērā. Tādēļ paldies par to valdošajai koalīcijai, tā vajag turpināt – atņemt visu naudu nelietīgajām pašvaldībām, kur gan tajās dzīvo visa Latvijas tauta, bet tas nav svarīgi,” ironiski komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, ar katru gadu valsts pamatbudžets kļūs bagātāks, bet pašvaldības zaudēs vidēji 105 miljonus katru gadu. “Ja saskaita kopā valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu, tad 2022. gadā būs plus 140 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 163 miljoni eiro, bet pašvaldībām gandrīz 110 miljoni mīnusā. Tāda ir šī ģeniālā nodokļu izmaiņa, kas ietekmēs pašvaldību budžetus,” skaidroja politiķis.
“Bet, protams, ka tas ir ļoti labi, jo sliktāk dzīvos cilvēki pašvaldībās, jo labāk viņi dzīvos Latvijā. Jo mēs jau nedzīvojam ne pilsētā vai novadā, bet dzīvojam abstraktā Latvijā – tā domā mūsu ģeniālā, visu laiku labākā mūsu augstība – valdošā koalīcija un valdība,” komentēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka atrāviens no valsts budžeta arvien vairāk pieaug, kas nozīmē, ka valdība rūpējas, lai pašvaldības ar iedzīvotājiem mirtu nost.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk