Lembergs: Jāmaina kārtība, kādā tiek izvēlēts VID ģenerāldirektors

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta izvēle parāda valdības vājumu un bezatbildību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka jau iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules laikā, viņš paudis sašutumu par kārtību, kādā tiek izvēlētas valsts amatpersonas, tai skaitā VID.
“Konkursa kārtībā izvēlējas Cīruli, lai viņai vieglas smiltis, bet viņa pat nesāka vadīt VID. Viņa tur bija kā vientuļa sala. Ne viņa zināja to “drēbi”, ne saprata to “drēbi”, ne viņai bija kādi domubiedri, bet bez komandas nav iespējams neko vadīt,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka runas, ka Cīrule kaut ko izdarījusi, atrodoties VID vadībā, ir tīrākās blēņas.
“Ja tur kaut kas virzās uz priekšu, tad tikai pateicoties VID vecajiem darbiniekiem,” uzsvēra Ventspils mērs.
“Un tagad atkal taisa jaunu konkursu, un skaidrs, ka tie, kam interesē VID, virza savus cilvēkus. Jurašam interesē VID? Virza. Strīķei interesē kontrabanda? Virza. Mārim Martinsonam interesē? (…) viņi visi virza savus cilvēkus. Visiem kandidātiem aizmugurē stāv konkrētas ieinteresētās personas,” pauda Lembergs.
Viņaprāt, ir divi risinājumi, kā meklēt VID vadītāju. “VID amats tiek izlikts izsolē. Tas, kas samaksā lielāko naudu, dabū amatu. Viņiem ir sasniedzamie rādītāji un to, ko nopelna papildus, to patur sev. Pašlaik valsts iet šo pirmo variantu, bet tie, kas tiek amatā, par to nemaksā neko. Ja viņi samaksātu, plus nodokļu līmenis, kas jānodrošina, tad tas varbūt pat būtu izdevīgi,” sacīja Lembergs.
“Valsts pārvaldē strādā milzīgs skaits profesionālu ierēdņu. Vai tad starp tiem nevar atrast cilvēkus? VID strāda 2000. Vai tad tur neviena nav? Vai tad tur visi noziedznieki un blēži? (…) Valsts ar šādu VID vadītāja amata kandidāta izvēli parāda savu absurdumu, vājumu un bezatbildību,” uzskata politiķis, piebilstot, ka, nav izslēgts, ka ierēdņi tik un tā centīsies iebīdīt kādu “savējo”, tāpēc esot jāatrod kāds, kurš būtu liels pārsteigums.
“Iedomājieties, ka domes finanšu nodaļai vajag vadītāju. Kancelejas vadība, piesaistot mārketinga nodaļu, juridisko nodaļu, kultūras un vēl dzīvokļu nodaļu, izveido konkursa komisiju, kura izvēlēsies finanšu nodaļu vadītāju. Tad izvēlas un paziņo par to domei. CV izlasām, ka augstākā izglītība ir, strādājis ir, latviski prot, ventiņu valodu arī saprot – tātad der. Nu tad ieliekam, bet izrādās, ka viņš neko nevar padarīt. Vai tad kāds tā dara? Tagad atkal jauna komisija, kas faktiski par neko neatbild. Kā tā var?” savu sašutumu neslēpj Lembergs.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata jauno konkursu varētu izsludināt jūlijā, tā žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādījusi, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālāk