Lembergs: Jāmaina kārtība, kādā tiek izvēlēts VID ģenerāldirektors

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta izvēle parāda valdības vājumu un bezatbildību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka jau iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules laikā, viņš paudis sašutumu par kārtību, kādā tiek izvēlētas valsts amatpersonas, tai skaitā VID.
“Konkursa kārtībā izvēlējas Cīruli, lai viņai vieglas smiltis, bet viņa pat nesāka vadīt VID. Viņa tur bija kā vientuļa sala. Ne viņa zināja to “drēbi”, ne saprata to “drēbi”, ne viņai bija kādi domubiedri, bet bez komandas nav iespējams neko vadīt,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka runas, ka Cīrule kaut ko izdarījusi, atrodoties VID vadībā, ir tīrākās blēņas.
“Ja tur kaut kas virzās uz priekšu, tad tikai pateicoties VID vecajiem darbiniekiem,” uzsvēra Ventspils mērs.
“Un tagad atkal taisa jaunu konkursu, un skaidrs, ka tie, kam interesē VID, virza savus cilvēkus. Jurašam interesē VID? Virza. Strīķei interesē kontrabanda? Virza. Mārim Martinsonam interesē? (…) viņi visi virza savus cilvēkus. Visiem kandidātiem aizmugurē stāv konkrētas ieinteresētās personas,” pauda Lembergs.
Viņaprāt, ir divi risinājumi, kā meklēt VID vadītāju. “VID amats tiek izlikts izsolē. Tas, kas samaksā lielāko naudu, dabū amatu. Viņiem ir sasniedzamie rādītāji un to, ko nopelna papildus, to patur sev. Pašlaik valsts iet šo pirmo variantu, bet tie, kas tiek amatā, par to nemaksā neko. Ja viņi samaksātu, plus nodokļu līmenis, kas jānodrošina, tad tas varbūt pat būtu izdevīgi,” sacīja Lembergs.
“Valsts pārvaldē strādā milzīgs skaits profesionālu ierēdņu. Vai tad starp tiem nevar atrast cilvēkus? VID strāda 2000. Vai tad tur neviena nav? Vai tad tur visi noziedznieki un blēži? (…) Valsts ar šādu VID vadītāja amata kandidāta izvēli parāda savu absurdumu, vājumu un bezatbildību,” uzskata politiķis, piebilstot, ka, nav izslēgts, ka ierēdņi tik un tā centīsies iebīdīt kādu “savējo”, tāpēc esot jāatrod kāds, kurš būtu liels pārsteigums.
“Iedomājieties, ka domes finanšu nodaļai vajag vadītāju. Kancelejas vadība, piesaistot mārketinga nodaļu, juridisko nodaļu, kultūras un vēl dzīvokļu nodaļu, izveido konkursa komisiju, kura izvēlēsies finanšu nodaļu vadītāju. Tad izvēlas un paziņo par to domei. CV izlasām, ka augstākā izglītība ir, strādājis ir, latviski prot, ventiņu valodu arī saprot – tātad der. Nu tad ieliekam, bet izrādās, ka viņš neko nevar padarīt. Vai tad kāds tā dara? Tagad atkal jauna komisija, kas faktiski par neko neatbild. Kā tā var?” savu sašutumu neslēpj Lembergs.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata jauno konkursu varētu izsludināt jūlijā, tā žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādījusi, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālāk