Lembergs: Jāmaina kārtība, kādā tiek izvēlēts VID ģenerāldirektors
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta izvēle parāda valdības vājumu un bezatbildību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka jau iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules laikā, viņš paudis sašutumu par kārtību, kādā tiek izvēlētas valsts amatpersonas, tai skaitā VID.
“Konkursa kārtībā izvēlējas Cīruli, lai viņai vieglas smiltis, bet viņa pat nesāka vadīt VID. Viņa tur bija kā vientuļa sala. Ne viņa zināja to “drēbi”, ne saprata to “drēbi”, ne viņai bija kādi domubiedri, bet bez komandas nav iespējams neko vadīt,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka runas, ka Cīrule kaut ko izdarījusi, atrodoties VID vadībā, ir tīrākās blēņas.
“Ja tur kaut kas virzās uz priekšu, tad tikai pateicoties VID vecajiem darbiniekiem,” uzsvēra Ventspils mērs.
“Un tagad atkal taisa jaunu konkursu, un skaidrs, ka tie, kam interesē VID, virza savus cilvēkus. Jurašam interesē VID? Virza. Strīķei interesē kontrabanda? Virza. Mārim Martinsonam interesē? (…) viņi visi virza savus cilvēkus. Visiem kandidātiem aizmugurē stāv konkrētas ieinteresētās personas,” pauda Lembergs.
Viņaprāt, ir divi risinājumi, kā meklēt VID vadītāju. “VID amats tiek izlikts izsolē. Tas, kas samaksā lielāko naudu, dabū amatu. Viņiem ir sasniedzamie rādītāji un to, ko nopelna papildus, to patur sev. Pašlaik valsts iet šo pirmo variantu, bet tie, kas tiek amatā, par to nemaksā neko. Ja viņi samaksātu, plus nodokļu līmenis, kas jānodrošina, tad tas varbūt pat būtu izdevīgi,” sacīja Lembergs.
“Valsts pārvaldē strādā milzīgs skaits profesionālu ierēdņu. Vai tad starp tiem nevar atrast cilvēkus? VID strāda 2000. Vai tad tur neviena nav? Vai tad tur visi noziedznieki un blēži? (…) Valsts ar šādu VID vadītāja amata kandidāta izvēli parāda savu absurdumu, vājumu un bezatbildību,” uzskata politiķis, piebilstot, ka, nav izslēgts, ka ierēdņi tik un tā centīsies iebīdīt kādu “savējo”, tāpēc esot jāatrod kāds, kurš būtu liels pārsteigums.
“Iedomājieties, ka domes finanšu nodaļai vajag vadītāju. Kancelejas vadība, piesaistot mārketinga nodaļu, juridisko nodaļu, kultūras un vēl dzīvokļu nodaļu, izveido konkursa komisiju, kura izvēlēsies finanšu nodaļu vadītāju. Tad izvēlas un paziņo par to domei. CV izlasām, ka augstākā izglītība ir, strādājis ir, latviski prot, ventiņu valodu arī saprot – tātad der. Nu tad ieliekam, bet izrādās, ka viņš neko nevar padarīt. Vai tad kāds tā dara? Tagad atkal jauna komisija, kas faktiski par neko neatbild. Kā tā var?” savu sašutumu neslēpj Lembergs.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata jauno konkursu varētu izsludināt jūlijā, tā žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādījusi, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk