Lembergs: Jāceļ ne tikai minimālā, bet arī pārējās algas
Minimālās algas celšana ir atbalstāma iecere, tomēr svarīgi, lai līdz ar to pieaugtu arī pārējās algas, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Ja minimālo algu palielina, tad no pašvaldību ieņēmumu viedokļa tas nāk par labu, bet, lūk, kāda nianse – ir minimālās algas saņēmēji un tad ir tie, kas saņem nedaudz vairāk par minimālo algu. Ja visu laiku minimālā alga tiek palielināta [..], tad ir vesela rinda profesiju, kas nokļūst šīs minimālās algas līmenī, taču kvalifikācijas prasības šīm profesijām ir tādas, ka tām vajadzētu saņemt vairāk nekā tikai minimālo algu,” skaidroja Lembergs.
Viņa ieskatā, vajadzētu celt ne tikai minimālo algu, bet arī pārējās algas. “Iznāk, ka augstākas kvalifikācijas strādnieks saņem to pašu, ko zemas kvalifikācijas strādnieks, kas nav pareizi no darba ražīguma viedokļa,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šādi aprēķini nav veikti, un arī pēdējo reizi, kad tika palielināta minimālā alga, tādi aprēķini netika veikti. “Mēs vērsām uzmanību uz šo problēmu. Vienkārši ir jāpiešķir finansējums visai piramīdai. Nevar skatīties tikai uz minimālo algu,” uzsvēra politiķis.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minimālā alga 430 eiro ir maza un ar to ir problemātiski izdzīvot, it īpaši ģimenēm. “Teikt, ka nevajag celt minimālo algu, nav pareizi. Vajag palielināt minimālo algu, bet vajag saprast arī visu pārējo cēloņu un seku sakarību,” izteicās Lembergs.
Kā zināms, koalīcijas partijas paudušas konceptuālu atbalstu priekšlikumam minimālo algu nākamgad celt līdz 500 eiro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk