• Tweet

“Es esmu skaidri definējis, ka tā ir Kučinska valdība, tā nav Lemberga valdība” – intervijā laikrakstam “Diena” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Vaicāts, kāpēc oktobrī paredzētajās Saeimas vēlēšanas viņš nav pieteikts kā ZZS premjera amata kandidāts, Lembergs norāda, ka šobrīd ZZS ir reāls premjers, kurš pārstāv Liepājas partiju, līdz ar to būtu neloģiski, ja pēkšņi viņu nominētu šim amatam. “Es šajā sakarībā gribu pateikt: ir dažādas lugas sarakstītas par kaut kādām sarunām, bet jāsaprot, ka tu nevari iet uz reālu Saeimas balsojumu kā premjera kandidāts, ja, pirmkārt, tev nav balsu (tas nekas, ka koalīcijai teorētiski ir balsis, – tas nenozīmē, ka konkrētai personai ir tās balsis, kā šajā gadījumā man). Un, otrkārt, strādāt tā, lai izpatiktu, es neprotu,” norādīja Ventspils mērs.

Savukārt komentējot valdības darbu, Lembergs norādīja, ka valdība strādā diezgan autonomi. “Es esmu skaidri definējis, ka tā ir Kučinska valdība, tā nav Lemberga valdība. Ir jautājumi, kuros es esmu izteicis savu viedokli, tajā skaitā arī kritisku, ir gana daudz gadījumu, kad ir manā viedoklī ieklausījušies, ir gadījumi, kad tas tā nav bijis. Bet es uzskatu par savu pilsonisko pienākumu paust savu viedokli, kad to uzskatu par vajadzīgu,” uzsvēra politiķis.

Lembergs uzsvēra, ka viņš, piemēram, neatbalstīja pieeju, ka bērniem pirmajā klasē būtu jāsāk iet jau no sešu gadu vecuma. “Es jautāju: kāds tam pamatojums? Man atbildēja: lai vidusskolu beigtu 18 gadu vecumā. Bet šāda mērķa sasniegšanai taču var būt arī vairāki citi risinājumi, ne tikai šis viens, tos tad arī vajag piedāvāt ar attiecīgu analīzi un pamatojumu, lai varētu pieņemt lēmumu. Nevis pārlikt skolā iešanu par gadu ātrāk un to, ko kādreiz pirmsskolā apguva piecgadīgie un sešgadīgie, likt vienā gadā apgūt piecgadīgajiem. Stahanoviešu pieeja,” norādīja Lembergs.

Tāpat viņš neatbalstīja mazākumtautību skolu likvidāciju. “Es uzskatu, ka humanitāros jautājumos nedrīkst pieņemt administratīvus lēmumus, kas vērsti pret kaut kādu (šajā gadījumā etnisko) grupu. Tas nav tālredzīgi, un tas nav gudri. Ar administratīviem lēmumiem nerisina nacionālos jautājumus, drīzāk tikai tos sarežģī. Es paliku šajā jautājumā zaudētājos, ZZS manu viedokli neatbalstīja, pieņēma nacionāli radikālu nostāju,” sacīja Lembergs.

“Tas pats attiecas arī uz finanšu ministru – nevar būt divi finanšu ministri, var būt tikai viens,” piebilda Lembergs.

Pēc viņa sacītā, valdības dzīve ir tik dinamiska, ka nav pat iespējams tā darboties, ka katru dienu kāds kaut ko ar kādu skaņotu. “Tas ir pirmkārt. Bet, otrkārt, ir atšķirīgi cilvēki, atšķirīgi stili pieejā. Man ir tuvs un saprotams tāds stils, ka jebkuram jautājumam jābūt detalizēti sagatavotam. Katram jautājumam nepieciešama detalizēta, skrupuloza, kompleksa sistēmveida analīze par esošo situāciju, ieteikumi uzlabojumiem un prognoze, kā tā strādās – ar kādiem rezultātiem – pēc pārmaiņām. Diemžēl es redzu, ka mūsu laikā ir iezagusies tāda pieeja, ka iztiek bez šādas sagatavošanās,” norādīja Ventspils mērs.

Viņš uzsvēra, ka reformu plāniem nav konkrētu dokumentu. “Nevienā reformā tāda nav! Vienalga, vai tas ir finansēs, vai izglītībā, vai medicīnā, – nekur nav. Šobrīd ir iegājies tāds stils (un tas ir mantots jau no Dombrovska valdībām un arī ne tikai no tām) – nevis uzrakstīt bakalaura, maģistra vai doktora darbu un to aizstāvēt ar prezentāciju, bet gan nākt ar prezentāciju, bet bez bakalaura, maģistra vai doktora darba,” izteicās politiķis.

Foto: F64