• Tweet

Deviņu gadu garumā tiesa joprojām nav paziņojusi spriedumu tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā. Lietas izskatīšana tiesā notiek jau kopš 2008. gada un šajā laika posmā prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Lembergs saskaitījis, ka tiesvedības pirmajos apmēram četros gados pieļauti 580 cilvēktiesību pārkāpumu. Papildus tam, tiesa neskaitāmas reizes ignorējusi Ventspils mēra iesniegto lūgumu tiesas sēdes filmēt un iepazīstināt sabiedrību ar tiesas procesa gaitu. Pretestību šajā jautājumā izrādījusi prokuratūra, kuras rīcība nevienu vien reizi raisījusi jautājumu par tās spēju būt objektīvai un taisnīgai.

Lemberga krimināltiesu šo gadu gaitā ir pavadījušas ne mazums dīvainības – te apsūdzības ir mīkstinātas, te daudzas pilnībā svītrotas. Lai gan likums to pieprasa, realitātē tiesa šajos gadījumos nav devusi iespēju nedz Lembergam, nedz viņa advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Atbilstoši Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumam, prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli. Arī šī likuma norma tikusi ignorēta. Savukārt Ventspils mēra liecību sniegšanu prokuratūra ir neskaitāmas reizes pārtraukusi, pat brīdinot, ka nedrīkst sniegt liecības par tiem apgalvojumiem, kuri pausti apsūdzībā.

Lai gan Lembergam ir tiesības celt prasību par lietas izbeigšanu, jo tā nav izskatīta saprātīgā termiņā, prokuratūras lēmums šādu iespēju liedz, to pamatojot ar faktu, ka Lembergs pats it kā novilcina tiesas procesu. Patiesībā gan Ventspils mērs ne reizi vien ir iestājies par tiesas procesa pārraidīšanu tiešraidē, lai sabiedrība pati varētu vērtēt tiesas zālē notiekošo.

Kā nosaka Kriminālprocesa likuma 71. pants. “Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā”, lietas dalībniekam ir iespēja pieteikt lūgumus, kurus izvērtē tiesnesis un prokuratūra. Kā liecina sociālajos tīklos pieejamais video materiāls no Lemberga tiesas sēdes, tiesnesis asi iebildis pret sēdes video fiksāciju, norādot, ka nenotiks nekāda filmēšana PIRMS vēl šāds lūgums ticis izteikts.

Īsais video materiāls rada pamatotas bažas par tiesas darbu kopumā un apliecina, ka tiesas sēde, ja, tai varētu sekot līdzi sabiedrība, iespējams, atklātu tās nepilnības, kuras piemīt visai tiesu sistēmai kopumā. Ir acīmredzami, ka tiesa ir negatīvi noskaņota pret Ventspils mēru un lai gan krimināllietas izskatīšana nav beigusies, tās iznākums jau varētu būt nolemts.

Tiesnešu ētikas kodekss gan paredz, ka tiesneša rīcībai ir jāsaskan ar Satversmi un Likumu un jābūt godprātīgai, kā arī tiesnesis nedrīkst izmantot tiesas institūta prestižu, lai apmierinātu savas vai ar viņu saistīto personu privātās intereses. Tieši uz iespējamo tiesas un prokuratūras ieinteresētību nelabvēlīgā spriedumā nereti norādījis Ventspils mērs.

Lemberga krimināllietas process ir uzskatāms gadījums, kas ne tikai spilgti izgaismo problēmas, kas jau gadiem vērojamas tiesu sistēmā, bet arī met ēnu uz visu Latvijas tiesu sistēmu kopumā, nodarot kaitējumu valsts reputācijai un mazinot sabiedrības uzticību taisnīgam un no ārpuses neietekmētam Temīdas lēmumam. Kā sabiedrība var ticēt, ka tiesa pieņem caurskatāmus, pamatotus un saprotamus spriedumiem, ja ar publisku personu tiesvedības gaitu tai nav ļauts iepazīties? Vai tiesa baidās no neobjektivitātes, kas varētu atklāties? Vai ir kāds iemesls slēpt vēl ko citu?