• Tweet

Neraugoties uz to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs šogad neņēma dalību Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšvēlēšanu kampaņā, viņa vārds joprojām izskan, politiskajiem pretiniekiem runājot par valdības veidošanu. Gan Jānis Bordāns (JKP), gan citi ZZS politiskie sāncenši ir pieminējuši Lemberga vārdu, runājot par faktoru, kas tiem liedz sadarboties ar “zaļzemniekiem”.

Patiesībā gan Ventspils mēra pieminēšana, šķiet, ir bijis vien veids, kā noslēpt pašiem savas kļūdas un neveiksmes. Visiem Lemberga kritizētājiem, kā izrādās, ir viena kopīga iezīme – viņi visi ir caurkrituši politiķi, kuri vairākkārt ir nesekmīgi centušies nonākt pie varas.

Pie nesenajiem, Ventspils vadītāja kritizētājiem varam pieskaitīt politiskās partijas “Progresīvie” līderi Robertu Putni, kurš intervijā kādam portālam izteicies, ka Lemberga politiskās darbības ir vērstas vien uz to, lai izvairītos no dažādiem sodiem. Kā argumentu viņš min “tautas gribu” jeb 32 balsis jaunievēlētajā Saeimā, kas pārstāv viedokli neiesaistīties valdības veidošanas sarunās, ja tajās piedalīsies ZZS. Savus uzskatus viņš gan ir paudis pie situācijas, kurā viņa pārstāvētais politiskais spēks 13. Saeimas vēlēšanās nav pārkāpis pat 5% robežu, tādējādi “neesot pie galda” jaunās valdības veidošanas procesos.

Pēc vairāku politiķu domām, tieši Lemberga faktors ir bijis noteicošais, kādēļ zaļo zemsaviešu reitings audzis līdz ar Ventspils mēra tiešu vai netiešu iesaistīšanos partijas darbā un krities līdz ar viņa novēršanos no tās. Ja “Progresīvo” runasvīra arsenālā būtu pierādījumi viņa maldīgajiem apgalvojumiem, tad mēs vēl varētu tos ņemt vērā, taču šajā gadījumā vien jāatsaucas uz Raiņa teikto: “Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā.”

Jāpiemin arī tas, ka ziņu avotam, kas publicējis interviju ar politiķi Putni, ir cieša saistība ar Latvijas politikā ieinteresēto Meroni, kurš jau ilgus gadus ir Lemberga oponents. Jāpiezīmē, ka šī raksta versija sastopama arī citā – deputātam Kaimiņam piederošajā – portālā. Kā zināms, tieši ar Meroni saistīti uzņēmumi ir savulaik finansiāli atbalstījuši Kaimiņa vadīto raidījumu “Suņu būda”.

Vai arī varavīksnes krāsās tērptais Putnis ir padzēries no Meroni bļodas?

Ja runājam arī par pavisam svaigu politisko vēsturi, nevaram neminēt “Jaunās konservatīvās partijas” (JKP) priekšstāvja Jāņa Bordāna novilkto trekno sarkano līniju pret ZZS, lai valstiskā līmenī izslēgtu “oligarhu” un “sasmērējušos” politiķu ietekmi uz valsts lietām, kā arī “iesēdināt Lembergu par jebko”. Vairākās intervijās medijiem Bordāns ir stingri izslēdzis jebkādu sadarbību ar zaļzemniekiem, arī sociālajā mikroblogošanas vietnē “Twitter” bieži vien nepamatoti kritiski izsakoties par Lembergu vai ZZS.

Analizējot atsevišķus JKP solījumus, jau sākotnēji bija redzams, ka lielākā daļa no tiem ir bijuši, maigi sakot, nereāli, kaut vai pieminot Finanšu ministrijas aprēķinus, ka valstij tie izmaksātu sākot no 1,7 miljardiem eiro. Ja citējam Lemberga izteikumu par Bordāna piedāvāto programmu: “Lielāki meli līdz šim nav redzēti!”

Ja palūkojamies uz Bordānu kā prezidenta nominētu premjera amata kandidātu, neredzam neko spožu, tieši otrādi – viņa sarkanās līnijas, ZZS atstāšana aiz kuģa borta (situācijā, kad kuģis beigu galā “uzskrēja uz fiskālā sēkļa”) un nekompetentā bezkompromisu uzstājība viņu noveda pie izgāšanās.

Vēl viens caurkritis politiķis, kurš, nevēloties uzņemties atbildību, pievienojies citu vainošanā par savām kļūdām.

Tādi zināmi vārdi kā Ģirts Valdis Kristovskis un eksprezidents Valdis Zatlers arī savā retorikā vērsušies pret Lembergu. Kristovskis vēl šogad intervijā Delfi izteicies, ka Lembergs nedrīkstot ieņemt pilsētas domes priekšsēdētāja amatu. Jāpiemin, ka šis pats Kristovskis nav iesniedzis nevienu vērā ņemamu ierosinājumu, kā uzlabot Ventspils pilsētas domes darbu, toties uz doto brīdi jau ir paguvis nesekmīgi darboties veselās četrās politiskajās partijās.

Savukārt Zatlers savulaik izteicies, ka “Lembergs ir nākotne, kas beigusies aizvakar”, taču, ja raugāmies uz faktiem, tad šodien Lemberga ietekme Latvijas sabiedrībā ir daudz lielāka nekā kādreizējā Valsts prezidenta, kurš pats kļuvis par politiskās pagātnes sastāvdaļu. Kad 2011. gadā eksprezidents paziņoja, ka Lemberga interesēs ir strādājis parlaments un valdība, Zatlers nav spējis nosaukt nevienu Saeimas likumu vai Ministru kabineta rīkojumu, kas ticis pieņemts Ventspils mēra interesēs, kas apliecina, ka eksprezidents bijis vien bļauris, par kuru izgudrots visiem zināmais teiciens – tukša muca tālu skan.

Kā redzams – Lemberga lielāko kritiķu vidū sastopami pārsvarā caurkrituši, savu balsi pazaudējuši politiķi. Savukārt Ventspils mēra viedokli joprojām citē Latvijā lielākie mediji, un viņa atbalstītāju skaits ir stabili augsts, gan sakot uzrunu Latvijas simtgadē savā pārstāvētajā pilsētā, gan apspriežot politiski ekonomiskas norises, kas skar valstiski aktuālus jautājumos.

Tāpat arī jāatzīst, ka katras pilsētas veiksmīga attīstība ir ieguvums visai valstij kopumā, un var droši teikt, ka Ventspils šajā ziņā godam pilda šo misiju jeb – kamēr Lemberga sāncenši tikai runā par viņu, Lembergs strādā visai Latvijai.

Foto: F64