LDDK: sankcijas pret Baltkrieviju ir sankcijas pret Latvijas ekonomiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), konsultējoties ar biedriem, ir aprēķinājusi, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir pret Latvijas tautsaimniecības interesēm, radot vairāk kā 20 miljonus latus lielus zaudējumus transporta un loģistikas uzņēmumiem ik gadu un sastāda zaudējumus 0,14% apmērā no IKP.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā ES dalībvalstis, lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, š.g. 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām vairāki ir ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru – dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem.
LDDK biedriem nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga.
„Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka ES neparedz kompensācijas zaudējumiem, kas kādai dalībvalstij rodas sankciju rezultātā, LDDK uzskata, ka ES ir jāparedz kompensāciju mehānisms tām ES dalībvalstīm, kurām ir visciešākie ekonomiskie kontakti ar Baltkrieviju kā kaimiņvalsti un kuras ES sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas gadījumā cietīs visvairāk. LDDK šobrīd apsver visas iespējas, ko paredz ES tiesību sistēma, lai uzņēmēji aizstāvētu ekonomiskās intereses un kompensētu zaudējumus. LDDK cer uz valsts atbalstu šo procesu virzīšanā, ja Latvijas uzņēmumi izmantos ES tiesībās paredzētās iespējas”, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Informācijai:
2011.gadā sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju bija 2 milj. tonnas ar pienesumu 20 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,14% no IKP (14 161 milj. LVL) jeb 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
2012.gada pirmajos mēnešos sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju ir 350 tūkst. tonnas ar pienesumu 3,5 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,03% no 2011.gada IKP jeb 0,6% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk