LDDK: sankcijas pret Baltkrieviju ir sankcijas pret Latvijas ekonomiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), konsultējoties ar biedriem, ir aprēķinājusi, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir pret Latvijas tautsaimniecības interesēm, radot vairāk kā 20 miljonus latus lielus zaudējumus transporta un loģistikas uzņēmumiem ik gadu un sastāda zaudējumus 0,14% apmērā no IKP.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā ES dalībvalstis, lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, š.g. 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām vairāki ir ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru – dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem.
LDDK biedriem nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga.
„Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka ES neparedz kompensācijas zaudējumiem, kas kādai dalībvalstij rodas sankciju rezultātā, LDDK uzskata, ka ES ir jāparedz kompensāciju mehānisms tām ES dalībvalstīm, kurām ir visciešākie ekonomiskie kontakti ar Baltkrieviju kā kaimiņvalsti un kuras ES sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas gadījumā cietīs visvairāk. LDDK šobrīd apsver visas iespējas, ko paredz ES tiesību sistēma, lai uzņēmēji aizstāvētu ekonomiskās intereses un kompensētu zaudējumus. LDDK cer uz valsts atbalstu šo procesu virzīšanā, ja Latvijas uzņēmumi izmantos ES tiesībās paredzētās iespējas”, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Informācijai:
2011.gadā sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju bija 2 milj. tonnas ar pienesumu 20 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,14% no IKP (14 161 milj. LVL) jeb 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
2012.gada pirmajos mēnešos sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju ir 350 tūkst. tonnas ar pienesumu 3,5 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,03% no 2011.gada IKP jeb 0,6% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
Vēl par tēmu:
Veiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālāk